Šīm mājām bija varens un tāls starojums. Varbūt tāpēc, ka šajā kalnā, kopš ļaudis vien atceras, stādītas ābeles, mājojušas bites un resnajā liepā apmeties stārķis. Svēteļi parasti mīlot brīvu slīdējumu, pārredzamību un plašumu, un šeit to nespēja aizsegt bērzu birzītes un apšu audzītes, un tumšo egļu skupsna pakrastē, pār kuru veda lejas ceļš, kas cēlās stāvus augšā, pagājās garām liepai, klētsgalam un sētsvidū iekšā.