Vēdzeles barību meklēt iziet tikai naktī un dienu guļ alās vai zem siekstām un velēnām. Ja man ir desmit makšķeru un es tās esmu iesviedis katru savā vietā, tad tās var aizņemt garu upes gabalu, jo ir vajadzīgas vietas, kur ūdens lēnām atplūst uz augšu, un tādas negadās bieži. Nu es staigāju, rokas kabatās sabāzis, un vai nu svilpoju, vai paklusām dziedu. Es eju no makšķeres uz makšķeri kā vēžotājs un cilāju. Ja nav nekā, es apskatu kumosu un metu atpakaļ, ja ir - noņemu zivi, uzmaucu jaunu slieku un metu atkal. Pēc pusnakts zivis staigā mazāk un loms vairs nav tik labs. Es tāpēc ap pusnakti vācu makšķeres rokā un brienu uz māju - slapjš, ledusaukstām rokām un kājām. Dienas trīs mani moka nejaukas iesnas. Bet, kad tās ir pāri, es eju atkal vai nu uz vēdzelēm, vai dienā uz līdakām.