1. Latviešu rakstībā lietojamas šādas pieturzīmes: punkts, komats, semikols, kols, daudzpunkte, izsaukuma zīme, jautājuma zīme, domuzīme, iekavas, pēdiņas, vienpēdiņas, apostrofs, defise, pusiekava un divpunkte.

2.1. Pieturzīmes, kas rāda teksta gramatisko un intonatīvo dalījumu, sauc par īstajām pieturzīmēm. Īstās pieturzīmes ir punkts, jautājuma zīme, izsaukuma zīme, semikols, komats, kols, domuzīme, iekavas, pēdiņas un daudzpunkte.

2.2. Pieturzīmes, kas palīdz tekstu vieglāk uztvert un saprast, kaut arī nerada gramatisko vai intonatīvo dalījumu, sauc par papildu pieturzīmēm. Tādas papildu pieturzīmes ir apostrofs, vienpēdiņas, defise, pusiekava un divpunkte.

3. Ir tādas pieturzīmes, kas lietojamas neatkarīgi cita no citas, un tādas, kas ir savstarpēji nosacītas. No šī viedokļa šķiramas 1) atsevišķās pieturzīmes (šķīrējpieturzīmes) un 2) pāru pieturzīmes (izcēlējpieturzīmes).

3.1. Atsevišķās pieturzīmes - punkts, izsaukuma zīme, jautājuma zīme, semikols, kols, komats un domuzīme - var tikt teikumā lietotas pa vienai vai arī vairākas dažādās nozīmēs.

Punkts, izsaukuma zīme un jautājuma zīme var atdalīt patstāvīgus teikumus, bet komats, semikols, kols un domuzīme var atdalīt atsevišķus teikuma locekļus vai teikuma daļas; daudzpunkte var atdalīt kā teikumus, tā teikuma daļas.

3.2. Pāru pieturzīmes - iekavas, pēdiņas un noteiktās nozīmēs arī komati un domuzīmes - lietojamas pāros.

Šīs pieturzīmes rāda, ka atsevišķi vārdi vai vārdu grupas, dažreiz arī teikuma daļas un veseli teikumi tiek gramatiski, intonatīvi un arī satura ziņā izdalīti no pārējā teikuma vai teksta.

Ar pāru pieturzīmēm atdala, piemēram, iespraudumus, savrupinājumus, uzrunu, tiešo runu un pārnestā nozīmē lietotus vārdus. Iekavas un pēdiņas var būt tikai pāros, bet no pāru komatiem vai pāru domuzīmēm otru var aizstāt teikuma beigu pieturzīme; komatu un domuzīmi neliek arī atdalāmās konstrukcijas priekšā teikuma sākumā. Piemēri: