1. Dažas pieturzīmes (punktu, arī komatu, domuzīmi, kolu) var lietot arī nosacītu tehnisku zīmju funkcijā. Labāk uztvert un izprast rakstīto tekstu palīdz arī papildu pieturzīmes - defise, apostrofs, pusiekava, vienpēdiņas.

1) aiz arābu cipariem, ja ar tiem rakstīti kārtas skaitļa apzīmējumi, piemēram:

1995. gada 1. janvāris

2) dažreiz garākos ar arābu cipariem rakstītos skaitļu apzīmējumos, lai nošķirtu skaitļu klases, piemēram:

Ienākumi šogad pārsniedza 270.000 latu.

3) pulksteņa laika apzīmējumos starp stundu un minūšu rādītājiem cipariem, piemēram:

No 13.00 līdz 13.30 ir pusdienas pārtraukums.

Piezīme. Aiz romiešu cipariem punktu lieto vienīgi tad, j a tiem ir patstāvīga stāstījuma teikuma nozīme vai ja cipars atrodas stāstījuma teikuma beigās, piemēram:

I. Skaņu mācība. II. Vārdu mācība.

Pēterburgā apmeklējām māju, kurā dzīvojis Pēteris I.

4) aiz saīsinātiem rakstījumiem, piemēram:

g. (gads), dzīv. (dzīvoklis), apm. (apmēram), inž. (inženieris), raj. (rajons), u.c. (un citi).

2.2. Punktu neliek

a) aiz starptautiskajiem metriskās mēru sistēmas apzīmējumiem, piemēram:

m (metrs), km (kilometrs), g (grams), t (tonna), mg (miligrams), ha (hektārs), s (sekunde) u. tml.

3.1. Defisi jeb savienojuma zīmi lieto, lai parādītu:

1) vārda dalījumu zilbēs, kā arī vārda šķīrumu pārnešanai jaunā rindā, piemēram:

ma-la, bur-kā-ni;

2) vārda dalījumu morfoloģiskās sastāvdaļās, piemēram: liel-ceļ-mal-a, ap-mal-e, las-ī-dam-s;

3) burtkopu vai vārda daļu izlaidumu saīsinājumos, piemēram:

b-ka (bibliotēka), pr-js (priekšsēdētājs), f-ka (fabrika);

4) vārda daļu nepilnīgumu, nepatstāvību, piemēram:

Īpašības vārda saknei liel- var pievienot piedēkļus -īb-, -īg-, -isk-.

5) vārda saraustītu izrunu vai atsevišķu skaņu stiepumu, piemēram:

Pēc trešā "re-ei-zē!" mašīna sakustējās.

 

3.2. Defise nereti saista vārdus, apvienojot tos jēdzieniskās vienībās. To lieto

1) starp izsauksmes vārdiem, kas attēlo dažādus trokšņus, piemēram:

Vau-vau-vau-vau! Cib-cib-cib!

(Šai gadījumā var lietot arī komatu, piemēram: Vau, vau, vau, vau!)

2) starp dubultuzvārdiem vai dubultiem ģeogrāfiskiem nosaukumiem, piemēram:

E.Birznieks-Upītis, Lestenes-Ēnavas purvs;

3) starp diviem vai vairākiem lietvārdiem, kas kopā apzīmē vienu jēdzienu, piemēram:

ķemmes-bedrīšu keramika, dzelzs-niķeļa akumulators, hroma-niķeja-volframa tērauds;

4) ar defisi piesaista gadskaitļu pēdējos ciparus pie dažādu ikgadēju kultūras un sporta pasākumu nosaukumiem, piemēram:

Klāt konkurss "Diapozitīvs-86".

Mākslas dienas-87.

Piezīme. Defisi nelieto, ja

1) kādu lietvārdu tuvāk precizē cits lietvārds, piemēram, inženieris ķīmiķis, režisors inscenētājs;

2) īpašības vārdu papildina apstākļa vārds, piemēram, sabiedriski politiskā darbība, administratīvi organizatoriskais centrs.

 

 

Apostrofs rakstos parāda burtu vai burtkopu (jaunākajā laikā arī ciparu) izlaidumu vai atmetumu, piemēram:

Mazs kaķīt's, mazs zaķīt's

Uz ceļa satikās un brīnījās. 

(J. Poruks.)

Rībēj' Rīga, skanēj' Rīga,   

Kas to Rīgu tricināja?

(Tautasdziesma.)

5. Pusiekava

Pusiekava lietojama aiz arābu cipariem vai atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem, lai parādītu, ka šie cipari vai burti apzīmē secību, piemēram:

Rakstura atklāšanai tā attieksmēs pret citām personām un vidi galvenokārt noder 1) darbības tēlojums, 2) domu un valodas atveidojums: a) monologā, b) dialogā.

(V. Valeinis.)

6. Vienpēdiņas

Vienpēdiņās raksta:

1 ) augu vai augļu šķirņu nosaukumus, piemēram:

ziemāju šķirnes 'Aurora', 'Priekšzīme';

2) vārdu nozīmju skaidrojumus valodnieciskos tekstos, piemēram:

Senākā vārda "grāmatnieks" nozīme ir 'lasītpratējs'.

 

 

Divpunkte ir papildu pieturzīme, ko lieto, lai parādītu vārdu, vārdkopu, teikuma daļu vai veselu teikumu izlaidumu citātos.

Ja izlaisto vārdu priekšā vai aiz tiem bijis komats, semikols, kols vai domuzīme, tad tur, kur tas nepieciešams citētā teksta precīzākai izpratnei, atstājama arī šī pieturzīme, piemēram:

J. Endzelīns raksta: "(..) tautasdziesmas ir mūsu valodas pētniekiem svarīgākas nekā visi prozas teksti, svarīgākas arī par tautas pasakām."

Divpunkti var likt arī apaļajās vai taisnajās iekavās:

"Baumaņu Kārļa spēcīgās, strupās, kā ar cirvi cirstās skaņas (..) ar Ausekļa vienkāršiem, spēcīgiem vārdiem mums allaž ausīs skan it kā Daugavas vaidi, bangu krākšana," rakstīja Kažoku Dāvis.

(V. Bērziņa.)

VINGRINĀJUMI