1. vingrinājums. Izrunā vārdus ar šauro patskani e vai ē! (Šaurais patskanis e vai ē ir sarkanā krāsā.)

- bērniņš, dēliņš, ezeriņš, jēriņš, teliņš, debesis, greznība, melis, melnis, bēdīgs, derīgs, jēdzīgs, lēnīgs, redzīgs, sērīgs, spēcīgs, vecīgs, veselīgs, zvērīgs, cepināt, peldināt, remdināt, retināt, secināt, secinājums.

- jērene, ledene, mele, mellene, vecene, zemene, cepējs, ēdējs, dzērējs, cerēt, meklēt, melnēt, redzēt, remdēt, peldēt.

- cepiens, ēdiens, dzēriens, egliene, jēdziens, ezernieks, sētnieks, atcerieties, ēdiet, dzeriet, peldēties, remdēties

- deja, dzeja, dejot, dzejot, sēju, spēju, krējums, sējums; (viņa) lējusi, skrējusi, smējusi, smējusies; (viņi) rējuši, spējuši, paspējuši

- ģērbju, lemju, svelpju, strebjam, tērpjot, vērpjot

- teļš, peļņa, cerēšu, peldēšu, večuks, pareģot, Ješka

- cēpšu, ģērbšu, jēgšu, tērpšu, vērpšu.

- debess, dzelzs, klēts, lecekts, olekts, telts, vēsts, cept, ēst, dzert, jēgt, cerēt, redzēt, remdēt, peldēt;

- es beru, tu ber, viņš ber, mēs beram, jūs berat, beramas preces, viņi ber, berams, berot;

- es ķeru, tu ķer, viņš, ķer, mēs ķeram, jūs ķerat, ķerot, ķeroties, zivis neķeras;

- es dzeru, tu dzer, viņš dzer, mēs dzeram, jūs dzerat, viņi dzer, dzeram, dzerot, dzerams ūdens, dzeramais, dzeramnauda;

- es peru, tu per, viņš per, mēs peram, jūs perat, peram, perot, peroties, peramā slota;

- es speru, tu sper, viņš sper, mēs speram, jūs sperat, viņi sper, speram, sperot, speroties, zirgs speras;

- es sveru, tu sver, viņš sver, mēs sveram, jūs sverat, viņi sver, sveram, sverot, sveroties, kuģis nosveras uz sāniem, neapsverams labums, neatsverams zaudējums;

- es tveru, tu tver, viņš tver, mēs tveram, jūs tverat, viņi tver, tveram, tverot, tveroties, patveroties, neaptverama patiesība, nenotverams bēglis;

- es veru, tu ver, viņš ver, mēs veram, jūs verat, viņi ver, veram, verot, veroties, verams, veramas durvis, vārti aizveras;

- ēdu ēdām, dzēru, dzērām, dzērāt, jēdzu, jēdzām, jēdzāt, lēcu, lēcām, lēcāt;

- akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens;

- lente, bite, egle, priede, roze, saule, maize, māte, zeme,

- sen, vēl, pēc, pret, zem, ne, nē, jel, jeb, es, mēs, tev, sev.

 

2. vingrinājums. Izrunā vārdus ar plato patskani e vai ē ! (Platais patskanis e vai ē ir zilā krāsā.)

jēga, sēta, sekas, sēras, vecāki, ledājs, cepājs, dzērājs, ēdājs, ēdams, redzams, lēnām, vēcais, ledains, tērauds, avenāji, brūklenāji, menca, senatne, senatnīgs, svelmains, mēs vēlamies, jūs vēlaties, mēs ceram, jūs cerat, cerams, vēlams, Cesvaine, Dzelzava, Augusts Deglavs;

ledus, bēdu ziņa, sēru drānas, cepums, greznums, lēmums, lepnums, melnums, retums, vecums;

redzu, cepu, peldu, jēdzu, ceru, deru, piederu, pētu, es vēlu;

greznot, melot, novecot, sērot, zvērot, noledot, nomelnot, novecot, lepoties, spēkoties;

ezers, dēlēns, zvērēns, mērens, remdens, vesels, peldētava, ērglēns, pelēns, telēns, vērsēns, ecēdams, ecētājs, Nereta, Rencēni, Veselava, Veseta

3. vingrinājums. Noraksti tekstu un svītriņu vietā liec e vai ē!

V-lta zīm- s-n-s. M-s n-sam v-cmāmiņai puķ-s. Puķ-m dz-lt-ni ziedi. Māt- rav- z-m-ņu dob-s. Puķu dob-s saaugušas n-zāl-s. V-lu vakarā m-s s-d-jām -z-ra krastā. Saulīt- jau bija noriet-jusi.

4. vingrinājums. Pareizi lasi uzrakstītos vārdus, skaidrojiet šaurā un platā e, ē lietošanas nosacījumus! Izceltajiem vārdiem nosaki morfoloģisko sastāvu!

Bērns, bērnība, aleja, apdegums, akmens, akmenājs, akmeņains, beka, bezgalība, debesis, debatēt, kamera, medības, mopēds, melnzeme, nepatikt, nepatika, nervozs, opera, saplēsts, plēst, pēšam, plēsums, plēsīgs, vēstule, vēsture, zvērs, zvērināt, zvērot.

5. vingrinājums. Lasi tekstu! Izraksti vārdus, kuros ir kaut viena platā e vai ē skaņa! Pamatoji e, ē izrunu!

Dienā bija dzirdama jēru, aitu un govju brēkšana un ratos sakrautu mantu grabēšana pa visiem ceļiem. Tūkstošiem ļaužu nocēlās no savas dzīves vietām, kur viņi bij pavadījuši vai nu vienu, vai vairākus gadus, un devās uz citām mājām. Kā ūdens meklē lēzenāku vietu, kur varētu salieties, tā šie ļaudis meklēja labāku dzīvi. Jau agri no rīta viņi izkrāva sētsvidū visu savu mantu.

(Pēc E.Virzas)

6. vingrinājums. Izveido trīs teikumus ar tādiem vārdiem, kuros neprecīza e, ē izruna var radīt pārpratumus!

7. vingrinājums. Noraksti tekstu un liec vajadzīgās pieturzīmes! Pasvītrotajos vardos pamatojiet šaurā un platā e, ē lietojumu!

1. Ne visi zina kādi dramatiski notikumi norisinājās Tērvetē vācu krustnešu iebrukuma laikā.

2. Pēdējos gadu desmitos kad Tērvetē notikuši plaši arheoloģiskie pētījumi dota iespēja minētās ziņas salīdzināt ar izrakumu liecībām.

3. Pirms krustnešu iebrukuma Tērvetes upītes krastā pacēlās viena no lielākajām zemgaļu pilīm diža un varena.

4. Veco pili ietvēra ļoti stāvas nogāzes.

5. Vienā pusē to aizsargāja upe bet otrā pusē bija izrakts grāvis ar augstu uzmestu zemes valni.

6. Apkārt pilskalnam bija apmetušies vietējie iedzīvotāji kas nodarbojās ar zemkopību un medniecību.

7. Saule rādīja pašu dienas vidu un mežs stāvēja neparasti kluss.

8. Kaut jau bija rudzu pļaujas mēnesis vasaras skaistums nemaz nemazinājās.

9. Beidzot pienāca vakars kad blāvajās nakts debesīs krita zvaigznes.

8. vingrinājums. Skaidro šaurā un platā e, ē izrunu šajos vārdos!

Kamene, zebiekste, žebērklis, vēdzele, zemnīca, vējains, tvēriens, tētiņš, tēvija, trešais, mēle, ķēde, sēņot, stērste, drēbnieks, sveķot, plēnes, neļķe, režģis, teļš, nedēļa, mērķis, pavediens, neatkarība, pretrunas, pēcnācējs, skatuve, negaiss, sektors, zibēt, zebra, vērīgs, slēpes, jeb, vēziens, dejot, nedalāms.

9. vingrinājums. Skaidro šaurā un platā e, ē izrunu šajos vārdos!

B?rns, ledus, zvērs, ceļš, ezis, leja, vesels, ēna, bērzs, sēdēt, vējš, lēja, lēkāt, medus, dēls, spēks, zems, melns, mežs, mēs, ņemt, spēlēt, zeme, ēst.

10. vingrinājums. Izlasi teikumus! Paskaidro, kuros vārdos jāievēro pozicionālie e, ē izrunas nosacījumi, kuros - nepozicionālie!

Mums ir skaistas teikas un cildeni vēstures tēli. Lāčplēša tēls ir apgarots ar pašas zemes spēku.

Karavīrs ir devējs, ziedotājs.

(Pēc K.Skalbes)

11. vingrinājums. Pamatot vārdos šaurā un platā e, ē lietojumu! Pasvītro īpašības vārdus!

1) Saulīt' vēlu vakarā             2) Noiet saule vakarā

    Atstāj laivu līgodama.             Sudrabiņu kaisīdama.

3) Pirmo reizi mūžā šai svešajā, mežonīgajā zemē es redzēju, kā saulīte patiešām sēžas zelta laiviņā - reizēm zelta, reizēm bāli sārtā, reizēm ugunīgi sarkanā, reizēm tumši violetā. Krāsaino saulrietu še ik vakaru pārdzīvoju kā kaut ko neizsakāmi dižu. Tā mēs visi to izjutām.

Domāju: cik dabīgi un saprotami gan ir tas, ka primitīvie cilvēki sensenos laikos pielūdza sauli kā dievību.

(S.Lazdiņa)

12. vingrinājums. Tautasdziesmu vārdos skaidro šaurā un platā e, ē izrunu! Pasvītrot palīgvārdus!

1) Nes, māsiņa, vaska sveci,     2) Lēni, lēni Dieviņš brauca

    Sedlot savu kumeliņu.              Sudrabiņa mētelīti.

3) Vai, Jānīti, Dieva dēls,         4) Jāņu māte rudzus brida,

 13. vingrinājums. Visos teikumos saliec vajadzīgās pieturzīmes, pasvītrotajos vārdos pamato šaurā un platā e, ē izrunu!

1) Straumēni ir ļoti vecas mājas un to var redzēt no lielajiem kokiem kas aug ap viņu ēkām

2) Tie nav kādreizējā meža atliekas ko sens līdumnieks atstājis nākamām paaudzēm kā savas neatlaidības pierādījumu

3) Pļavas savas smilgainās muguras kā ūdeni kam Dievs nolēmis uz vietas palikt un viļņoties izliec še divdesmit verstu platumā no vakariem uz rītiem

4) Varbūt tāli aizgājušos laikos šajās vietās zarojuši vientuļi ozoli kuru stāvus šur tur izrok no zemes

5) Koki ap Straumēnu mājām ir stādīti jo tie visi aug kārtīgi - cits ēku galā cits pie durvīm cits sētsvidū

6) Tie ir stādīti par godu Pērkonam lai viņš tvaikainās vasaras dienās ar zibeņiem pa gaisiem braukdams neiebrauktu māju jumtos

(E.Virza.)

14. vingrinājums. Nosaki, kā dotajā tekstā runājami ar burtiem e, ē apzīmētie patskaņi!

Balta, neauglīga, vējā sanoša smilts... Te neatrast Kurzemes plašo lauku devības, un kroplās jūrmalas priedes nerada nekādu priekšstatu par cildeno mežu. Jau aiz Talsiem izbeidzas druvas, kas priecē acis un prātu. Līdz Ugālei vēl valda meži, kuru ielocēs pļavas šūpo smilgu zīdainos viļņus. Tās ir tās pašas pļavas, kurās rīta agrumā nāk ganīties stirnas; ja valgā zāle nedod viņām pietiekami mitruma, tad tuvumā vienmēr atradīsies valks vai pat kāds no Engures vai Stendes zālainajiem līkumiem. Šīs puses upes ir šauras un seklas, bet ne tik viegli pārbrienamas, kā tas var rādīties svešiniekam. Ja arī ūdens nesniegsies pāri kaklam, upes vidū ir dziļas dūņas, kuras ierauj bridēju līdzīgi aukstām, kārām rokām, un neatšķetināmie ūdensrožu kātu vijumi biedē un mulsina. Bet zvēri, kas nāk šurp dzert, nekad nenoliecas pie līmeņa, kamēr tas vēl saduļķots; tie pabrien tikai dažus soļus, cik nepieciešams, atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes. Šī novada skaistums lēti nedodas rokā, to uzreiz nesaskatīsi reti izkaisītajās mājās, priežu mežu šķietamajā vienmuļībā, un šejienes druvas nespēj izaudzīt tik kuplas vārpas augstos stiebros kā citur. Bet ne ta vien ir skaistums, kas apžilbina pirmajā mirklī; var iemīlēt lēni, toties līdz smeldzei un uz visu mūžu.

(Pēc D.Zigmontes)

15. vingrinājums. Pamato katrā teikumā šauro patskaņu e, ē lietojumu! Vingrinies šo teikumu pareizā un veiklā izrunā!

1. Vēl vajag bērt, svērt un mērīt, vēl vajag celt un velt.

2. Mēs nesam Pēterim zemenes.

3. Mežā zem eglēm neko nevar saredzēt.

4. Vecītis veras debesīs un apsver vēja virzienu.

5. Sveru un apsveru pirms ķeros klāt.

6. Mēs veram durvis, tveram maisus un sveram, kas sverams.

7. Gājēji apsēdās ceļmalā un ēda zemenes.

8. Kalējs bija kalsnējs.

9. Sējējs meklēja klētī sējamo.

10. Vējš plēš pēdējās lapas no spēcīgajiem kokiem.