1. vingrinājums. Pārveido darbības vārdus no nenoteiksmes formas īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē! Kāds pareizrakstības likums jāievēro 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu formu rakstībā? Skaidro garumzīmes lietojumu šajos vārdos!

1. Mēs .............. (lasīt) ļoti interesantu grāmatu.

2. Jūs ............ (steigties) uz darbu rīta agrumā.

3. Viņš ............ (darināt) skaistas krelles, bet mēs ............. (darināt) dažādas ādas jostas.

4. Jūs ........... (solīties) to izdarīt katru dienu.

5. Viņš ........... (pavērties) manī, mēs kopā ............. (nodrebināties) no nejaušā pieskāriena.

6. Mēs ............ (stādīt) jaunus kociņus pils lielajā parkā.

7. ........... (sākties) lietainas dienas.

8. Vai jūs ........... (pārzināt) visus gramatikas likumus?

9. Mēs ........... (lūgt) un ............. (gaidīt) visus talkā.

10. Kāpēc jūs ........... (smērēt) šo papīra lapu?

2. vingrinājums. Svītriņu vietā raksti a vai ā. Pamato to lietojumu!

a) 1. Tā ir mana las-mā grāmata.

    2. Atradu bērnus dārzā ogas las-m.

    3. Vakarā visi salas-s ap ugunskuru.

    4. Suns sarg- māju.

    5. Lai viņš no manis sarg-s.

    6. Šī manta ir glabāj-ma un sargāj-ma.

    7. Liel-s kā gailis!

    8. Ienaidnieks atkāpj-s.

    9. Skolēni skat-s uz skolotāju.

    10. Vai mēs kumosus skait-m, kad neēd-t?

    11. Lai viņš pateic-s par gudro padomu.

b) 1. Jo vairāk māc-s, jo vairāk zina.

    2. Mēs māc-mies no savām kļūdām.

    3. Kad ūdens nāk mutē, jāmāc-s peldēt.

    4. Mazs bērns ir visur pamāc-ms.

    5. Laiks apmāc-s.

    6. Brīn-s tēvs, māte brīn-s,

    7. Gauži raud zaļa zāle,

c) 1. Kur bērni tik ilgi kavēj-s?

    2. Šis darbs nav kavēj-ms.

    3. Uzvedies kā pienāk-s!

    4. Tās dvīņu māsa līdzin-s viena otrai.

    5. Mēs lūdz-m un gaid-m katru palīgā!

    6. Ko jūs tur dar-t?

    7. Kāpēc jūs apgraiz-t kokiem mizu?

    8. Vai jus prot-t šo darbu?

    9. Kas dar-ms, tas padar-ms.

3. vingrinājums. Dotos vārdus uzraksti īstenības izteiksmes:

1) tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā;

2) pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personā.

Paraugs: taustīt - taustām, taustāt, taustījām, taustījāt.

1. Skatīt, vīties, vīt, graizīt, grozīt, lasīt, bīties, cīnīties, brīnīties, sacīt, dabūt, rīt, godināt, darināt, darīt, audzināt, cept, mazgāt, rakstīt, godāt, māt, šķirstīt, tīrīt.

2. Taustīt, locīt, zināt, sargāties, lauzt, lauzīt, mocīt, raidīt, virzīties, laizīt, bārstīt, raustīt, mācīties, vest, aicināt, saistīt, pelnīt, baidīt.

4. vingrinājums. Pārveido uzrakstītos darbības vārdus:

1) vienkāršās tagadnes un pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personā, nosakiet to konjugāciju!

2) vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 3. personā un vienskaitļa 1. un 2. personā, nosaki to konjugāciju!

Brīnīties, iejusties, pūlēties, sacensties, iedraudzēties, cīkstēties, radināties, iedomāties, apspriesties, nekļūdīties.