Par vārda uzsvaru sauc kādas zilbes izcēlumu vairākzilbju vārdā. Līdzsvara vietu rakstos, ja tas vajadzīgs, norāda ar punktu augšpusē uzsveramās zilbes priekšā.

1. Latviešu valodā vārda uzsvars parasti ir pirmajā zilbē, piemēram: 'sko-la, 'grā-ma-ta, 'po-li-klī-ni-ka.

• dažos vārdos ar jeb- ik-, ne-, pa-, pus-, vis-, piemēram, jeb'kad, ik'viens, ik'kurš, ne'kad, ne'viens, pa'visam, pa'tiesi, pus'divi, pus'otra, vis'vairāk, vis'caur, vis'garām, vis'skaistākais, vis'maz, vis'notaļ; bet: 'vispār;

• dažos pamazinājuma vārdos, piemēram, klu'sītiņām, vieg'lītiņām, drus'cītiņ;

• dažos citos vārdos, piemēram, lab'rīt, pal'dies, te'pat, tur'pat, ar'vien, var'būt, pār'lieku // 'pārlieku;

• īpašos vārdu savienojumos emocionālas runas gadījumos, piemēram, iet galvu pa'cēlis, klausās muti at'plētis, velk at'spēries.

3. Pavisam reti tiek uzsvērta trešā vai pat ceturtā zilbe, piemēram, pama'zītiņām, palē'nītiņām, mazpama'zītiņām.

4.1. Nelokāmajos īpašvārdos parasti uzsver to zilbi, kas uzsvērta tai valodā, no kuras īpašvārds nācis, piemēram, I'go, Did'ro, Montes'kjē, Ma'karenko.

4.2 Lokāmajos īpašvārdos, kam ir trīs zilbes un vairāk, parasti uzsver to zilbi, kas uzsvērta tai valodā, no kuras īpašvārds nācis, piemēram, Tur'geņevs, Dosto'jevskis, Marcin'kēvičs .

4.3. Lokāmajos citvalodu īpašvārdos nav vēlams uzsvars beigu zilbē. Latviešu valodā tiem ieteicams uzsvērt pirmo zilbi, piemēram, 'Ivans, 'Aleksejs, 'Ogists.