Vietas apstāklis

Vietas apstāklis atkarībā no tā vārda nozīmes, uz kuru tas attiecas, norāda:

1) darbības norises vai priekšmeta atrašanās vietu (atbild uz jautājumu kur?),

2) kurp vērsta vai līdz kurienei noris kāda darbība (atbild uz jautājumu kurp? uz kurieni? līdz kurienei?),

3) vietu, no kuras sākas kāda darbība (atbild uz jautājumu no kurienes?).

Laukos (kur?) valda dziļš klusums.

Šur tur (kur?) vēl vīdēja pelēcīgs sniegs.

Te, ezermalā, (kur?) bija patīkami.

Vīnstīgas tiecas augšup (kurp?).

Mēs brauksim uz pilsētu (uz kurieni?).

Lidmašīna lido līdz Rīgai (līdz kurienei?).

Viesi sabraukuši no malu malām (no kurienes?).

Izšķirami vienkārši un paplašināti vietas apstākļi.

Vienkāršais vietas apstāklis morfoloģiski var būt izteikts ar vietas apstākļa vārdiem, ar lietvārdu vai vietniekvārdu locījumu formām bez prievārda vai kopā ar prievārdu, paplašinātais vietas apstāklis - ar dažādiem patstāvīgu vārdu savienojumiem.

Vietas apstāklis parasti attiecas uz izteicēju vai galveno locekli:

Tur vairs nevaldīja pirmītējais klusums.

Tas var attiekties arī uz kādu citu teikuma locekli, to precizējot vai paskaidrojot:

Tepat pļavā sisināja sienāži vai zem katras lapiņas.

 

Vietas apstāklis var būt saistīts:

1 ) ar izteicēju:

Te mūs sagaidīja pārsteigums;

2) ar verbālo papildinātāju:

Draugi solījās atnākt tepat;

3) ar vietas apstākli:

Te jūrmalā jūtams vēsums;

4) ar apzīmētāju:

Nekur nestrādājošie pilsoņi iesaistāmi darbā.

 

Vietas apstāklis var būt izteikts:

1) ar apstākļa vārdu:

Vingrotāja pastiepās augšup.

Viņš solīja ienākt šeit.

Kaut kur pa labi nodunēja soļi.

2) ar lietvārdu vai vietniekvārdu:

Virs galvas šalc liepa.

Aiz manis palika krasts.

Draugi solījās ierasties mājās.

Meita nodomāja paciemoties pie manis.

Mežā zem pazarēm rieksti vēl zaļi.

Kaut kur tepat novietosim vāzīti.

Aiz vārtiem atstātais kucēns smilkstēja.

Pa kreisi ejošais zēns pagriezās.

 

Pēc sastāva vietas apstāklis var būt:

1 ) vienkāršs:

Ļaudis nāca no tālienes;

2) salikts:

Zīlīte skraidīja pa zariņu zariņiem.

Salikto vietas apstākli parasti veido jēdzieniski nedalāms vārdu savienojums, kurā ir lietvārds kopā ar tās pašas saknes lietvārdu ģenitīvā nozīmes pastiprināšanai:

Viņa izstāstīja ziņu pa malu malām.

Precinieki brauc no malu malām.