Laika apstāklis

Laika apstāklis ir teikuma palīgloceklis, kas raksturo darbības norises vai stāvokļa eksistēšanas laiku.

Laika apstāklis parasti ir izteikts ar vārdiem, kas apzīmē darbības noteiktu laika momentu, nenorobežojot to kādā laika posmā (atbild uz jautājumu kad?), vai arī apzīmē darbības laika sākuma momentu (atbild uz jautājumu no kura laika?) vai beigu momentu (atbild uz jautājumu līdz kuram laikam?).

Mēs satiksimies pirmdien (kad?).

Lakstīgala pogoja visu nakti (cik ilgi?).

Todien (kad?) visi strādāja no saules lēkta (no kura laika?) līdz pašam vakaram (līdz kuram laikam?).

Viņš pārnāca desmitos (kad? ).

 

Izšķirami vienkārši un paplašināti laika apstākļi.

Vienkāršais laika apstāklis var būt izteikts ar laika apstākļa vārdiem, lietvārdu, skaitļa vārdu un vietniekvārdu locījumu formām bez prievārdiem vai kopā ar prievārdiem, paplašinātais laika apstāklis - ar patstāvīgu vārdu savienojumiem.

Laika apstāklis parasti ir saistījumā ar izteicēju vai galveno locekli:

Vakar atkal nebija nolikusi manas grāmatas atpakaļ plauktā.

Drīz zaļos koki.

Tas var attiekties arī uz citu teikuma locekli, kas izteikts ar darbības vārdu:

Arturs sēdi cerēja pabeigt līdz pulksten septiņiem.

Laika apstāklis var būt saistījumā arī ar kādu citu laika apstākli vai apzīmētāju:

Vasaras vidū apsīkusī Daugava tikai viegli līgojās.

Sacensības beidzās vakar vakarā.

Nupat dzirdētie vārdi iepriecināja.

 

Laika apstāklis var būt izteikts:

1 ) ar apstākļa vārdu:

Sestdien sanāks ciemiņi.

Šovakar viņš iecerējis atpūsties.

Kaut kad rīt apspriedīsim plānu.

Tikko uzartais lauks kūpēja;

2) ar lietvārdu vai skaitļa vārdu:

Pie vakara gājām ciemos.

Septiņos sēdīsimies pie galda.

Vakarā pēc vakariņām iemetīsim naktsšņores.

Jāceļas būs četros no rīta.

No rīta sagrieztā maize apkaltusi.

Trijos ieplānotā sēde nenotiks.

 

Pēc sastāva laika apstāklis var būt:

1 ) vienkāršs -

Pēdējais autobuss aizgāja pirms pusnakts;

2) salikts -

Uz pavasara pusi jūtams nogurums.

Salikto laika apstākli parasti veido jēdzieniski nedalāms vārdu savienojums. Samērā bieži salikto laika apstākli veido vispārīgas nozīmes lietvārds kopā ar nepieciešamo jēdzienisko papildinājumu:

Maija sākumā koki vēl bija kaili.

Viņa dzimusi divdesmit pirmajā augustā.

Viņi sadraudzējās astoņdesmitajā gadā.