Mēra apstāklis
Mēra apstāklis ir teikuma palīgloceklis, kas raksturo darbību, stāvokli vai kādu pazīmi kvantitātes ziņā, kā arī norāda uz kādas pazīmes pakāpi vai intensitāti. Mēra apstāklis atbild uz jautājumiem cik? cik lielā mērā? |
Vai daudz šodien padarīts?
Kaimiņi te ir dzīvojuši gadu gadiem.
Ērgļi lido augstu.
Autobuss bija stāvgrūdām pilns.
Jautājums tagad kļuva gluži skaidrs.
Lidmašīna nolaidās pavisam zemu.
Darbu pabeigsim ļoti drīz.
Mēra apstākļi ir vienkārši un paplašināti.
Vienkāršie mēra apstākļi ir izteikti ar apstākļa vārdiem, lietvārdu vai īpašības vārdu locījumu formām kopā ar prievārdu vai bez tā, paplašinātie mēra apstākļi - ar patstāvīgu vārdu savienojumiem.
Mēra apstāklis var būt saistīts:
1 ) ar izteicēju:
Mazliet griežas galva.
Viņš pilnīgi aizliedza smēķēšanu.
Ala bija stāvgrūdām pilna;
2) ar verbālu papildinātāju:
Vecāki mudināja mācīties čaklāk;
3) ar apstākli:
Kaķis ļoti labi redzot tumsā.
Eksplozija atbalsojās diezgan baigi.
Lidmašīna nolaidās pavisam zemu;
4) ar apzīmētāju:
Laukumiņā auga brīnum lieli krūmi.
Nežēlīgi ass vējš sapurināja kreklu.
Tas bija ļoti smags brīdis.
Mēra apstāklis var būt izteikts:
1 ) ar apstākļa vārdu:
Mazliet salst.
Abas krietni izskrējās pa mežiem.
Karā mājas tika pavisam nopostītas.
Braucēju bija ļoti daudz.
Sitieni bija varen sāpīgi;
2) ar lietvārdu:
Skrējējs nokusis līdz nesamaņai.
Telts ieputināta līdz pusei.
Acis zilas kā debess.
Pēc sastāva mēra apstāklis var būt:
1 ) vienkāršs:
Par celtniecību runāja labi sen;
2) salikts:
Abas daudz, daudz izskrējās pa mežiem.
Salikto mēra apstākli parasti veido jēdzieniski nedalāms vārdu savienojums. Tas var būt izteikts ar frazeoloģismu vai frazeoloģiska rakstura vārdu savienojumu:
Viņas viena otru neieredzēja ne acu galā.