Nolūka apstāklis
Nolūka apstāklis ir teikuma palīgloceklis, kas norāda kādas darbības nolūku. Nolūka apstāklis atbild uz jautājumiem kādēļ? kādā nolūkā? kādam nolūkam? |
Piemeram: Bērzu zari noder slotām.
Mūs aicina braukt sēnēs un ogās.
Aizslēgsim durvis drošības pēc.
Sēdētāji pagriezās paskatīties.
Meitene meklēdama skatās visapkārt.
Nolūka apstākļi ir izteikti ar apstākļa vārdiem, lietvārda locījumu formām bez prievārda vai kopā ar to, ar darbības vārda nenoteiksmi vai divdabjiem.
Nolūka apstākļi parasti ir vienkārši teikuma locekļi un atrodas saistījumā vai nu ar izteicēju, vai ar kādu citu verbālu teikuma locekli.
Nolūka apstāklis parasti saistīts ar izteicēju:
Talcinieki cēlās darbam.
Nolūka apstāklis var būt izteikts:
1) ar apstākļa vārdu:
Kālab viņa to grib?
Tādēļ jāpieliek visi spēki;
2) ar lietvārda datīva vai lokatīva formu vai arī prepozicionālu ģenitīva, akuzatīva formu:
Viņi aiziet uz mežu pēc malkas.
Pieklājības labad viņš neteica neko.
Pie Lienes iešu precībās.
Iesim pūpolos!
Bērza zari noderēs slotām.
Stārķis nesa čūskas barībai.
Salu viņi izvēlējās par nometni.
Visi bija sapulcējušies uz apspriedi.
Arī Muris nolēca no dīvāna uz līdziešanu;
3) ar darbības vārdu nenoteiksmē:
Meita pienāca palīdzēt.
Brālis aizgāja padzerties.
Māte iegāja virtuvē gatavot pusdienas;
4) retos gadījumos nolūka apstākļa funkcija ir arī salīdzinājumam, kas izteikts ar salīdzinājuma saikļa un divdabja savienojumu:
Pērkona grūdieni kā biedinādami trīcināja tiesas nama rūtis.