Dubultloceklis ir divattieksmju teikuma loceklis. Tam vienmēr ir divējas sintaktiskas attieksmes: ar dubultlocekli nosauktā pazīme attiecas gan uz kādu lietvārdu vai vietniekvārdu, gan arī uz darbības vārdu. Lielākoties lietvārds vai vietniekvārds, uz kuru attiecas dubultloceklis, teikumā lietots par teikuma priekšmetu vai papildinātāju, bet darbības vārds - par izteicēju vai galveno locekli. Tā teikumā Diena vilkās gara un gausa. dubultlocekļi gara un gausa raksturo ar lietvārdu izteikto teikuma priekšmetu diena, norādot priekšmeta īpašību, un ar verbu izteikto izteicēju vilkās, norādot darbības veidu.

Dubultloceklis var būt izteikts ar īpašības vārdu, divdabjiem, lietvārdiem, skaitļa vārdiem, vietniekvārdiem un dažiem apstākļa vārdiem. Dubultlocekļi ir vienkārši un paplašināti.

l. Ar īpašības vārdu, lokāmu divdabi, skaitļa vārdu, vietniekvārdu vai lietvārdu izteikts dubultloceklis nominatīvā raksturo ar teikuma priekšmetu nosaukto personu, priekšmetu vai parādību tās darbības norises laikā, ko nosauc izteicējs:

Lielas un sīkas aizrit ainas.

Maza biju, balta gāju

Bāleliņa druviņā.

Tec, upīte, gana strauja,

Nemal liela līkumiņa;

Audz, māsiņa, gana skaista,

Nemin cita kājiņām.

Aizelsusies saimniece panāca traktoru.

Visu laiku Ilze jutās dīvaini satraukta.

Es izaugu liela meita

Līdz mežiņa galiņiem.

Par brīnumu es izaugu

Skaista meita māmiņai.

Beidzot pa ielām klīdām vairs tikai divi vien.

To mēs redzēsim vēlāk paši.

Dubultloceklim nominatīvā blakus var nostāties vēl kāds dubultloceklis citā locījumā:

Vecā Katrīna raudzījās kalsna, kupliem matiem un melnām, dusmīgām acīm.

Eksāmenā Ilze ieradās moža un labā garastāvoklī.

2. Ar īpašības vārda, skaitļa vārda, vietniekvārda vai lokāma divdabja, retāk ar lietvārda datīvu izteikts dubultloceklis raksturo ar lietvārdu vai vietniekvārdu nosauktās personas, priekšmeta vai parādības stāvokli darbības vārdā minētās darbības laikā. Darbības vārds tādos gadījumos parasti ir nenoteiksmē vai vajadzības izteiksmē:

Līksmīgam man dzīvot.

Laimīgam un lepnam man vajadzēja būt.

3. Ar īpašības vārda, lokāma divdabja, vietniekvārda vai lietvārda akuzatīvu izteiktais dubultloceklis rāda ar papildinātāju nosauktās personas vai priekšmeta stāvokli tās darbības laikā, kas nosaukta darbības vārdā, uz kuru šis papildinātājs attiecas:

Man ļoti gribētos redzēt tevi laimīgāku.

Tādu es viņu redzu pirmo reizi.

4. Ar lietvārda instrumentāli izteiktais dubultloceklis rāda lietvārda vai vietniekvārda nosauktās personas vai parādības stāvokli darbības vārdā minētās darbības laikā:

Ozols auga kalniņā(i)

Dreijātām(i) lapiņām.

Kraukļu Alise staigāja iesarkušām acīm.

5. Ar lietvārda lokatīvu izteiktais dubultloceklis, tāpat kā ar lietvārda instrumentāli izteiktais dubultloceklis, rāda lietvārda vai vietniekvārda nosauktās personas vai priekšmeta stāvokli vai pāreju no viena stāvokļa otrā darbības vārdā minētās darbības laikā:

Viņa apaļie, vēja appūstie vaigi ziedēja veselības sārtumā.

Dubultlocekļa funkcija var būt arī nelokāmajam divdabim, kas beidzas ar -am(ies), -ām(ies) un divdabim, kas beidzas ar -ot(ies):

Sapnī dzirdēju gaili dziedam.

Manīju kādu aizejot.

Starp dubultlocekli un teikuma priekšmetu var būt divējāds sintaktiskais sakars:

1) saskaņojums, veidojot saskaņoto dubultlocekli:

Ezers stāvēja gluds;

2) pārvaldījums, veidojot pārvaldīto dubultlocekli:

Ienāk tēvs garā mētelī.

 

Pēc sastāva dubultloceklis var būt:

1 ) vienkāršs:

2) salikts, ko parasti veido jēdzieniski nedalāms vārdu savienojums: