Izteicējs
Izteicējs ir divkopu teikuma loceklis, kas ir savstarpēja sakara saistījumā ar teikuma priekšmetu un izsaka ar teikuma priekšmetu nosauktā priekšmeta dominējošo pazīmi. Izteicējam ir vai nu apgalvojuma, apstiprinājuma, vai nolieguma raksturs: tas vai nu apstiprina, vai noliedz kādas pazīmes piemitību ar teikuma priekšmetu nosauktajam priekšmetam vai parādībai:
Ievas zied.
Diena ir saulaina.
Lietus nelīst.
Ceļš nav tāls.
Mēs nejūtam nogurumu.
Izteicējs ir teikuma virsloceklis, kas kaut ko izsaka par teikuma priekšmetu. Izteicējs parasti atbild uz jautājumiem ko dara (ko nedara)? kads ir (kads nav)? kas ir (kas nav)?
Izteicējs izsaka ar teikuma priekšmetu nosauktā runas priekšmeta pazīmi - darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti.
Izteicēju klasificē pēc divām pazīmēm - pēc vārdšķiras vārda, ar ko tas izteikts, un pēc sastāva.
Pēc vārdšķiras vārda, ar ko ir izteikts izteicējs, šķir verbālo, nominālo un adverbiālo izteicēju.
1) Verbālais izteicējs izteikts ar darbības vārdu jebkurā izteiksmē, laika formā, kārtā
Viņi sadraudzējās.
Brauc pie manis!
Kaut tēvs neaizbrauktu!
Man jāraksta vēstule.
Viņš iešot pasaulē.
Ko jūs lasāt?
Ko jūs esat lasījuši?
Dēls saņēma vēstuli.
Dēls bija saņēmis vēstuli.
Mēs nokavēsim vilcienu.
Mēs būsim nokavējuši vilcienu.
Darbu pabeidza laikā.
Darbs tika pabeigts laikā.
Bez tam par verbālo izteicēju var funkcionēt arī nenoteiksmes forma:
Jums viņu nesameklēt!
2) Nominālais izteicējs izteikts ar saitiņu un lietvārdu vai vietniekvārdu, īpašības vārdu, lokāmu divdabi, skaitļa vārdu.
Lietvārds un vietniekvārds visbiežāk ir
nominatīvā Priede ir koks. Tie būs viņi.
ģenitīvā Rīga ir mūsu.
lokatīvā Ābeles ir ziedos.
Īpašības vārds un lokāmais divdabis parasti ir nominatīvā:
Krauja ir stāva.
Gauja ir redzama.
Prepozicionālos savienojumos var būt arī citi locījumi, piemēram, akuzatīvā :
Viņš bija par lepnu.
Skaitļa vārds ir nominatīvā :
Mēs esam septiņi.
Mēs būsim pirmie.
3) Adverbiālais izteicējs izteikts:
Durvis ir vaļā.
Tas būs interesanti.
Pēc sastāva šķir vienkāršo un paplašināto jeb salikto izteicēju.
1) Vienkāršais izteicējs ir izteikts ar darbības vārdu gan vienkāršajā, gan saliktajā laikā :
Mēs sasveicinājāmies.
Mēs bijām sasveicinājušies.
2) Paplašināto izteicēju veido nedalāms vārdu savienojums :
Tie ir daži no dziedātājiem.
Sintaktiski nedalāmu vārdu savienojumu veido daudzuma apzīmējums un no tā atkarīgais vārds ģenitīvā vai datīvā :
Meitenei ir desmit gadu.
Man ir maz laika.
Tie ir daži no dziedātājiem.
Šī ir daļa no raksta.
Es esmu viens no tiem.
Jēdzieniski nedalāmu vārdu savienojumu veido
1 ) frazeoloģisks vārdu savienojums :
Zēns ņēma kājas pār pleciem.
Es izmetu no galvas šo domu;
2) vispārīgas nozīmes vārds kopā ar citu vārdu, kas izsaka nepieciešamu jēdzienisku papildinājumu :
Tēvs ir gara auguma cilvēks;
3) vairāku īpašvārdu savienojums vienā nosaukumā :
Šis cilvēks ir Jānis Kalniņš;
4) vairāku vārdu savienojums vienā terminā :
Šis vārds ir teikuma priekšmets.
Šī ir karaliskā lilija.
Tā ir baltā akācija.