VIETAS APSTĀKĻA PALĪGTEIKUMS

Starp salikta teikuma komponentiem ir telpiska (lokāla) jeb vietas attieksme, ja salikta teikuma pakārtotais komponents - vietas apstākļa palīgteikums - tuvāk raksturo vietu vai telpu, kur atrodas vai notiek tas, par ko ir runa vai uz ko norādīts virsteikumā.

Es biju tur, kur lapas krita, kur bērzi auga cits pie cita.

Kur koku cērt, tur skaidas lec.

Gājām, kur bija ēna.

Stāvējām, kur bija ēna.

Gājām tur, kur bija ēna.

Stāvējām tur, kur bija ēna.

Vietas attieksmi starp salikta teikuma komponentiem visbiežāk izsaka pakārtojums ar apstākļa vārdu kur, retāk ar kurp, uz kurieni, no kurienes. Virsteikumā savukārt ir atbilstošs vietas apstākļa vārds tur, turp, vārdu savienojums uz turieni, no turienes u. c. vai arī tā nav.

Vienmēr ejam, kur taisnāks ceļš.

Kur koku cērt, tur skaidas lec.

Es iešu turp, kur mani mūžam sauc tava balss.

Mēs nākam, no kurienes daudzi nākuši.

Vietas apstākļa palīgteikums atbild uz jautājumiem kur?, kurp?, no kurienes?, uz kurieni?, līdz kurienei?.

Pēc teikuma locekļiem virsteikumā šķirami divi gadījumi.

1. Virsteikumā nav vietas apstākļa, uz kuru attiecināms palīgteikums.

Un tagad ej, kur tev jāiet.

Kur bulvārī no iztvīkušas liepas

Vien sprīdi garas ēnu strēles stiepjas,

Es pēkšņi svaiga siena smaržu jūtu.

Ceļotāji gāja, līdz kurienei stiepās mežs.

2. Virsteikumā ir vietas apstāklis, uz kuru attiecināms palīgteikums.

Pirmkārt, apstāklis izteikts ar nozīmē abstraktiem apstākļa vārdiem te, tur, turp, visur u. tml. Vietas apstākļa palīgteikums šādu apstākli konkretizē:

Kur lejā upe, tur aug skaisti kārkli.

Otrkārt, apstāklis izteikts ar lietvārdu. Palīgteikums raksturo šo apstākli un robežojas ar apzīmētāja palīgteikumu:

Mūs ielaida mazā istabiņā, kur bez galdiņa un dīvāna vairāk nekā nebija.

Vietas apstākļa palīgteikums arvien attiecas uz virsteikuma izteicēju vai galveno locekli, vai nu aizstājot vietas apstākli, vai paplašinot un paskaidrojot virsteikumā minētos apstākļus, kas izteikti ar vietas apstākļa vārdiem te, tur, turp, visur u.c.

1. Palīgteikums paskaidrotāja funkcijā ir saistīts ciešā vienībā ar virsteikumu; no izteicēja kopā ar vietas apstākli izriet jautājums kur? kurp? uz kurieni? no kurienes?, uz ko atbild palīgteikums.

Dažkārt uzgāju putna ligzdiņu tur, kur nemaz nedomāju.

Kur slapjš, tur vairāk liet nevajag.

Iešu visur, kur mani sūtīs.

Mīļie mākonīši nāca no dienvidiem, no turienes, kurp dzērvēm jāskrien.

2. Vietas apstākļa aizstājēja funkcijā vietas apstākļa palīgteikums atbilst vietas apstāklim vienkāršā paplašinātā teikumā. No virsteikuma satura jautājums par darbības vietu un virzienu neizriet. Tikai vietas apstākļa palīgteikums norāda virsteikumā raksturotās norises vietu.

Nakts dveš ar siltām vēsmiņām,

Kur es stāvu, kur es eju.

Kur ceļš veda cauri mežam, padzērušies spirgto rasu, jau iečirkstējās putni.

 

Vietas apstākļa palīgteikums saliktā teikumā var atrasties visās trijās pozīcijās:

1 ) pirms virsteikuma:

Kur vairāk ogļu, tur lielāks siltums.

Kur tava balss vien atskanēs, tev visas sirdis piederēs.

2) aiz virsteikuma:

Kā darbu vadītājam viņam vajadzēja būt visur klāt, kur notika kaut kas jauns un svarīgs.

Vai tad tu jel domā censties tur, kur kāps tik augsti kungi?

3) starp virsteikuma vārdiem, nostājoties aiz kāda vietas apstākļa:

Vietvietām, kur vējš bija notrencis sniegu, ledus bija tīrs un spožs.

Gadījumu vairumā komponentu pozīciju nosaka sazināšanās nolūki. Satura ziņā dažreiz nekas nemainās, ja komponentus pārvieto, biežāk tomēr - ja maina komponentu novietojumu - mainās satura nokrāsa un dabiskais teikuma daļu secīgums. Maiņu dažreiz izmanto stilistiskos nolūkos, piemēram, Lai iet, kur grib! Kur grib, lai iet!

No saliktiem pakārtojuma teikumiem ar vietas apstākļa palīgteikumu biežāk lietots ir salikts teikums, kurā palīgteikums pakārtots ar apstākļa vārdu kur un virsteikumā ir tam atbilstošais apstākļa vārds tur. Atkarībā no abu teikuma komponentu pozīcijas saliktajā teikumā vietas attieksmes pauž vārdu pāris kur - tur vai tur- kur.

Saliktos pakārtotos teikumos ar vietas apstākļa palīgteikumu apstākļa vārds tur var atrasties vai nu aiz, vai pirms izteicēja vai galvenā locekļa virsteikuma beigās vai sākumā. Virsteikumā koncentrēta izsakāmā satura svarīgākā daļa, palīgteikums abos gadījumos paskaidro virsteikumā minēto apstākļa vārdu tur.