VEIDA APSTĀKĻA PALĪGTEIKUMS

Salikts pakārtots teikums var būt tā veidots, ka starp atkarīgo un neatkarīgo komponentu ir veida attieksme: atkarīgais komponents jeb veida apstākļa palīgteikums paskaidro, kā, kādā veidā notiek tas, par ko ir runa neatkarīgajā komponentā.

Mēs rakstām, kā mums mācīts.

Mēs rakstām tā, kā mums mācīts.

Kā mežā sauc, tā atskan.

Runā, lai var saprast!

Veida apstākļa palīgteikums aizstāj veida apstākli virsteikumā, piemēram, Es nosviežu karoti, ka nopaukšķ vien, un dodos laukā vai precizē virsteikumā esošo veida apstākli, palaikam apstākļa vārdu tā, piemēram, Neveicas tā, kā vajadzētu.

Palīgteikums var būt novietots visās trīs pozīcijās.

Pēc teikuma locekļiem virsteikumā šķirami divi gadījumi.

1) Virsteikumā nav veida apstākļa, uz kuru attiecināms palīgteikums.

Es strādāju, kā protu.

2) Virsteikumā ir ar apstākļa vārdu tā izteikts veida apstāklis. Palīgteikums to konkretizē.

Es varbūt nemāku pateikt tā, kā domāju.

Siltajos vakaros zirgi sabrida upē un ar priekškājām sita ūdeņus tā, ka tie šķīda, krēpes un pat muguras slapjas padarīdami.

Tu centies to pateikt saudzīgi, tā, lai mani nesāpinātu.

Veida apstākļa palīgteikumu saista ar virsteikumu pakārtojuma saikļi ka, lai un apstākļa vārds kā.

Veida palīgteikums, kas ievadīts ar kā, var būt novietots gan pirms, gan pēc palīgteikuma.

Kā patīk, tā dari.

Dari, kā zini.

Grozies, kā gribi.

Esmu pārdomājis un saku tā, kā es to saprotu.

Mana mīlestība sākās tieši tā, kā es stāstīju.

Kā abi ar tēvu pratām, tā iekārtojāmies.

Viens noliegts, otrs nenoliegts komponents piešķir saliktajam teikumam pretstatījuma nokrāsu.

Viņa jau tā nedomā, kā ātrumā pasaka.

Man neizdevās tā, kā biju domājis.

Ar kā pakārtoti frazeoloģiska rakstura teicieni kā nākas, kā pieklājas palīgteikuma funkcijā attiecas virsteikumā gan uz apstākļa vārdu tā, gan uz citu vārdu, kuram tie nostājas blakus. Minētajiem teicieniem starp virsteikuma vārdiem ir iesprauduma raksturs.

Izrunāsimies šajā nakti tā, kā draugiem pieklājas.

Tu ne vienmēr esi dzīvojis tā, kā pieklājas.

Es vēl nemaz nedzīvoju tā, kā man pēc savas kārtas pienākas.

Pat atvadīties, kā nākas, viņa netaisās.

Man visi papīri pārrakstīti, kā nākas, uz īstā vārda.

Darbības veidu raksturo arī tāds komponents, kas, paskaidrojot virsteikumā apstākļa vārdu tā, pakārtojas virsteikumam ar ka. Palīgteikums formāli veidots kā seku palīgteikums, bet jēdzieniski komponentam nav seku nozīmes.

1. Palīgteikums, ko ievada saiklis ka, raksturo darbības veidu kā īpašu paņēmienu, piemēram, Klucē kungs šos vārdus izrunāja tā, ka tik drusku viena lūpa pie otras piemetās.

2. Veida apstākļa palīgteikums var raksturot virsteikumā izteiktās darbības veidu, intensitāti ar kādu līdzteku parādību, ko palaikam izsaka ar frazeoloģiska rakstura teicieniem. Šādi teicieni formāli jo tuvu saskaras, ar seku nozīmes palīgteikumiem, bet raksturo tikai intensīvas norises veidu. Šādā palīgteikumā palaikam ir partikula vien.

3. Palīgteikums, kas ievadīts ar ka var papildināt virsteikumu, kurā ir darbības vārda būt vai bezpersonas nozīmē lietotu darbības vārdu gadīties, notikt, iznākt laiku formas (ir tā, gadās tā, iznāk tā, notiek tā). Palīgteikums pakārtots ar ka un paskaidro virsteikuma saturu (kā ir, kā notiek, kā gadās u.tml.). Šādu konstrukciju lieto ļoti bieži.

Ir kādreiz tā, ka tu cilvēkam pieķeries no paša pirmā brīža.

Dažkārt ir tā, ka tu, cilvēks, tikai apmelo pats sevi un visu pasauli runādams.

Notika tā, ka Antons katru dienu gadījās viņas ceļā.

Mūsu dzīvē nereti notiek tā, ka sabiedrisko interešu labā jāaizmirst savas personīgās.

Iznāk tā, ka tev tagad jācieš kopā ar mani.

Tēva acīs iznāk tā, ka cilvēks sākas tikai no saimnieka.

Bet dažreiz gadās arī tā, ka laime aiziet lēni, nemaz neatnākusi.

Uzsvērto apstākļa vārdu tā pirmajā komponentā paskaidro arī tāds veida apstākļa palīgteikums, kas pakārtots ar saikli lai.