NOSACĪJUMA APSTĀKĻA PALĪGTEIKUMS

Salikts pakārtojuma teikums var būt tā veidots, ka starp komponentiem ir nosacījuma attieksme: palīgteikums izsaka nosacījumu, kas ir nepieciešams, lai realizētos tas, par ko ir runa virsteikumā.

Nosacījuma attieksmju gramatiskā pazīme saliktā pakārtotā teikumā ir galvenokārt nosacījuma saiklis ja, ar ko nosacījuma palīgteikums pakārtots virsteikumam, retāk apstākļa vārds kad un saiklis ka.

Ar nosacījuma saikli ja (vai kad) pakārtotam komponentam virsteikumā var būt vai nebūt atbilstošs apstākļa vārds tad.

Pēc teikuma locekļiem virsteikumā šķirami divi gadījumi.

1. Virsteikumā nav apstākļa, uz kuru attiecināms palīgteikums.

Ja melodija skan ar pavadījumu, tai bieži vien ir noteicoša nozīme muzikālā tēla veidošanā.

Ķermeni nosacīti uzskata par materiālu punktu, ja tā izmērus un formu var neievērot.

Tagad, ja ir vēlēšanās un neatlaidība, var daudz ko sasniegt.

Bet ko Laimei bija darīt, ka viņai nebija vairāk kā šis saldais viltus?

Būtu stingrāk uzstājies, citi paklausītu.

2. Virsteikumā ir apstākļa vārds tad un veidojas vārdu pāris tad - ja. (Palīgteikums novietots aiz virsteikuma.) Šādu virsteikuma un palīgteikuma savienojumu uzskata par stilistiski pilnīgāku nekā savienojumu tikai ar ja:

Saliktā teikumā ar nosacījuma attieksmi starp komponentiem palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, aiz virsteikuma vai starp virsteikuma vārdiem.

1. Palīgteikums pirms virsteikuma izvirza pirmajā vietā nosacījumu, no kura atkarīga virsteikumā raksturotās parādības (nodoma, iespējamības) realizācija.

Ja vīram vienam pašam neizdevās uguni nodzēst, lai tad mežs dega.

2. Nosacījuma palīgteikumam nostājoties aiz virsteikuma, savukārt pirmajā vietā tiek izvirzīta virsteikumā raksturotā realizētā vai realizējamā parādība. Palīgteikums raksturo realizācijai nepieciešamo nosacījumu vai motivē realizācijas vajadzību.

Es palīdzēšu arī taviem draugiem, ja tu man uzticēsies.

Bet no labiem padomiem nav iespējams izvairīties, ja pošaties tādam tālam ceļam.

Tāpat kā rakstos, viņš neliekuļo arī sarunās un pasaka acīs asas, nepatīkamas lietas, ja kāds tās pelnījis.

Komponentus dažās konstrukcijās var mainīt vietām, atkarībā no subjektīvi izjustas nepieciešamības:

Ja tu mīli, visu vari -

Visu uzveikt vari,

Ja tu mīli sauli, brīvi, pavasari.

3. Komponentu pozīcija bieži vien atkarīga no konkrētā saliktā teikuma sakara ar iepriekšējo vai sekojošo kontekstu, no tā, vai nosacījums domu turpina vai beidz, vai runa paliek teikuma robežās vai iesaistās plašākā kontekstā.

Tā [Gundega] tev krīt kā balva. Ja tu to negribi, krīt tava galva.

Nosacījuma nozīme un raksturs ir arī frazeoloģiska rakstura vārdu savienojumiem ja daudz, ja ne vairāk, ja ne šodien, ja tā, ja ne tā u. tml. ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi. Virsteikumā tiem lielākoties atbilst tad. Tādus piebilduma tipa nosacījuma palīgteikumus var saukt par nosacījuma piebildumiem.

Nosacījuma piebildumi var atrasties gan starp virsteikuma vārdiem, gan arī pirms virsteikuma vai aiz virsteikuma.

Dārziņš nebija liels, ja daudz, tad piecdesmit soļu kvadrātā.

Kaut kas Mālnieku dzina Lienei, ja ne vairāk, uzlikt roku uz galvas un noglāstīt viņas kuplos matus.

Gan visu izdalīsim ar labu. Ja citādi ne, atpirksim viņam [Zaļgam] tās zivis.

Tas, protams, bija maz, bet par to tālāk netiku, neko vairāk izdomāt nespēju, ja vispār tur ko varēja izdomāt.

Otrdien, kad viņa nāca mājās, skaidri varēja redzēt, ka viņa bijusi dēla kāzās; jo kur tad viņa citur būtu dabūjusi jauno vilnaini, ja ne no vedeklas.

Saliktie teikumi ar nosacījuma attieksmi starp komponentiem var atspoguļot divējādu attieksmi pret īstenību.

1. Salikts teikums ar nosacījuma attieksmi starp komponentiem raksturo tādu darbību, stāvokli, pazīmi, tādu parādību, kas no runātāja viedokļa zināmos reālos nosacījumos tagadnē vai nākotnē ir realizējama vai realizējusies pagātnē, piemēram, Ja atvaļinājuma laikā iznāks braukt uz to pusi, es tevi apciemošu. Teikumā ietverts arī pretstats: ja neiznāks - neapciemošu. Nosacījuma nozīme ir reāla kā pozitīvā, tā negatīvā nozīmē.

Tādos saliktos teikumos darbības vārds ir kādā no īstenības izteiksmes formām vai arī kādā atstāstījuma izteiksmes formā.

Ja cilvēks savus trūkumus apzinās, tad raksturu var veidot.

Bet, ja Druviņu nebūšot, kur tad uzcelšot bezdelīgu ligzdiņu?

2. Salikts teikums ar nosacījuma attieksmi starp komponentiem raksturo tādu darbību, stāvokli, pazīmi, tādu parādību, kas no runātāja viedokļa vajadzīgos, vēlamos, iedomājamos, bieži vien nereālos nosacījumos varētu būt iedomājama vai iespējama, piemēram, Ja iznāktu braukt uz to pusi, es tevi apciemotu. Izteikta tikai varbūtība; kā nosacījums, tā realizējamā darbība ir tikai iedomājami. Nosacījuma izpilde nav reāla, bet tikai iespējama vai neiespējama. Tādos saliktos teikumos darbības vārds ir vēlējuma izteiksmes formā.

Ja viņš to būtu darījis, tad labums no tā būtu nācis viņam pašam un ne mātei.

Pat tumšā nakti ja tur noietu, Es katru akmentiņu atrastu.

Nebūtu ko bažīties, ja šādā veidā noritētu jo vairāk sapulču.

Valodas praksē ieteicams nelietot palīgteikumu ar ja kā salikta sakārtota teikuma sastāvdaļu: Ja pērn tika iegūta laba raža, tad šogad tā ir vēl labāka (laba raža vienā gadā nav nosacījums ražai nākamajā gadā; precīzāk ražu salīdzinājumu varētu izteikt, piemēram, šādi: Pērn tika iegūta laba raža, bet šogad tā ir vēl labāka vai Šogad raža ir labāka nekā pērn).