Piemēram:

Viņš bija cilvēks, kas nemitīgi traucās izjust prieku un skaistumu.

Lai es pazaudēju pēdējo un vienīgo, kas man ir?

Vientulības brīžos mazajai, kas gan vēl neko nesaprata, lasīja priekšā dzejoļus, stāstīja pasakas, dziedāja dziesmas.

Kā nasta viņu nospieda viss neizrunātais, ko Dzirkalis paņēma līdz kapā.

Pirmais, kam savas bēdas pusdienas laikā izsūdzēju, bija Lūsis.

Apzīmētāja palīgteikums, tāpat kā apzīmētājs, parasti raksturo kādu ar lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu nosauktu priekšmetu, norisi vai stāvokli. Taču apzīmētāja palīgteikumam salīdzinājumā ar apzīmētāju ir vairāk iespēju paplašināt priekšmeta raksturojumu, ietverot tanī arī modālās nozīmes nianses, piemēram, tādu attiecīgā priekšmeta raksturojumu, kāds dots saliktā teikuma palīgteikumā, nav iespējams izteikt vienkāršā teikumā.

Grāmatas, ko mēs labprāt būtu lasījuši, bija paņēmuši citi lasītāji.

Apzīmētāja palīgteikums palaikam norāda uz īpašībām, kas ar lietvārdu vai tā nozīmē lietotu vārdu nosauktajam priekšmetam piemīt pastāvīgi vai arī ir tam būtiskas.

Tā ir dzeja, kas nenoveco.

Brālis, kas bija tagad jau pieaudzis, izsmēja un zoboja Pēteri, kā vien prazdams.

Apzīmētāja palīgteikums var norādīt arī uz tādām īpašībām, kas ir pārejošas un ko ar lietvārdu nosauktajam priekšmetam var piedēvēt tikai nejauši, jo tām ir gadījuma raksturs.

Ļaudis, kuri jau no saimnieka jauno vēsti bija dabūjuši zināt, tagad sacēla skaļu troksni.

Juris maigi noglauda sievas matus, no kuriem bija noslīdējis lakatiņš un atklājis sazēlušo sirmumu.

Parasti apzīmētāja palīgteikumam salikta pakārtota teikuma ietvaros ir sava noteikta vieta - tas nostājas tūliņ aiz raksturojamā vārda. Tā tas ir tad, ja raksturojamais vārds nostājas virsteikuma beigās, arī virsteikumā ietilpstoša divdabja teiciena beigās.

Kā gan viņš neklausīs savu māti, kas par viņu tik daudz rūpējusies.

Palīgteikums neseko tūliņ aiz raksturojamā vārda, ja šim vārdam seko kāds vārds vai vārdi, kas ciešāk pieslejas apzīmējamam lietvārdam resp. veido ar to cieši saistītu vārdkopu. Tas mēdz būt šādos gadījumos.

1. Palīgteikums attiecas uz lietvārdu ģenitīvā, kurš ir par apzīmētāju kādam citam lietvārdam.

Viņa dūres griežas ap puiša galvu, kurš, aizlicis roku sejai priekšā, sargā acis.

Smēdi muiža likusi tik vēl aizpērn uzcelt vecās smēdes vietā, kuru vējš kādā vētrainā rudens naktī sagāzis.

Pēc vecākā brāļa nāves, kas bija nomiris ar plaušu karsoni, Ādams bija atgriezies uz dzīvi dzimtenē.

Starp lietvārda ģenitīvu un apzīmētāja palīgteikumu retumis nostājas arī īpašības vārds, kas pārvalda atkarīgo vārdu ģenitīvā.

Dziļā rijas pažobele bija gružu un netīrumu pilna, ko simt gadus tur krājis caurvējš un rijas velni.

3. Dažreiz apzīmējamo vārdu no palīgteikuma šķir nesaskaņotais apzīmētājs vai apstākļi, kuri arī attiecas uz to pašu apzīmējamo vārdu.

Kas Emma bija pie Gusta? Kalpone bez algas, kurai viņš uzkliedza daudz strupāk nekā citiem gājējiem.

Nav tāda saimnieka pasaulē, kurš strādniekam samaksātu visu algu.

Tas bija vīrs jau krietni gados, kas asā formā slimoja ar kuņģa čūlu.

Mans stāsts būs par šādu divžuburu koku, par cilvēku ar divām mīlestībām, kurš vienu pazaudēja un pamazām sāka trunēt un kalst kā apcirptais ozols.

Bet šajā meitenē vienā ir vairāk dzīvības nekā visā tajā juceklī kopā, ko viņš savā mūžā redzējis.

Vecais Brīviņš zināja visu - kā kurmis alā, kas jau pa gabalu jauž zemi dimdam, nācēja soļiem tuvojoties.

Apzīmētāja palīgteikumu parasti pakārto:

1) ar attieksmes vietniekvārdiem kas, kurš, kāds,

2) ar apstākļa vārdiem kad, kur, kurp, no kurienes, uz kurieni, kādēļ, kāpēc, kā u.c.,

3) ar saikļiem ka, lai, vai, ja, it kā u.c.

Iespējams pakārtojums bez saistītājvārdiem.

Mums ir apņemšanās: rīt aiziesim uz bibliotēku.

Plašu grupu veido tie saliktie pakārtojuma teikumi ar apzīmētāja palīgteikumu, kuros palīgteikums raksturo virsteikumā ar lietvārdu nosauktu priekšmetisku nojēgumu. Apzīmētāja palīgteikumus, kas raksturo kādu virsteikuma lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu, parasti ievada l ) attieksmes vietniekvārdi kas, kurš, kāds, 2) apstākļa vārdi kad, kur.

Attieksmes vietniekvārdi kurš un kāds, ar kuriem apzīmētāja palīgteikumu pakārto virsteikumam, parasti tiek saskaņoti dzimtē un skaitlī ar virsteikuma vārdu, uz ko tie attiecas. Attieksmes vietniekvārds kas šajā funkcijā patur vienu formu abās dzimtēs un skaitļos. Attieksmes vietniekvārda un apzīmējamā vārda locījums ne vienmēr saskan. Attieksmes vietniekvārda locījuma forma ir atkarīga no tā, kāda teikuma locekļa funkcija palīgteikumā ir šim vietniekvārdam. Būdams par teikuma priekšmetu, attieksmes vietniekvārds nostājas nominatīvā. Vietniekvārds kas palīgteikumā var būt visos locījumos, izņemot ģenitīvu un lokatīvu.

Visbiežāk apzīmētāja palīgteikumu pakārto virsteikumam ar attieksmes vietniekvārdu kas.

Sarunas, smiekli, dziesmas un glāžu šķindēšana saplūst vienā nenoteiktā dunoņā, kas bez mitēšanās pilda patumšo zāli.

Ziemeļos bija plaši lauki, kas pamazām pārgāja purvā.

Svarīga loma jauno autoru audzināšanā ir konsultācijām, ko sniedz laikrakstu redakcijas un Rakstnieku Savienība.

Birkenbaums, kam līdz šim gandrīz vienmēr Kārlēns bija atradies pie sāniem, palika viens pats.

Viņš alkst pēc kustības, alkst pēc cita darba, par ko domājis visus šos gadus.