Piemēram:

Istaba tiešām bija tāda, kādu to aprakstīja Krustakmens.

Es esmu, kas visu panākt grib.

Izteicēja palīgteikums parasti atrodas aiz virsteikuma.

Viņi ir tie, kas ies tālāk par mums.

Zēns bija tas, kas pieskrēja pirmais.

Laiks bija tieši tāds, kādu mēs gaidījām.

Tas ir viss, kas mums ir zināms par šo notikumu.

Mana vēlēšanās ir, lai mēs drīz atkal sastaptos.

Atsevišķos gadījumos tas var būt arī virsteikuma priekšā.

Kāds vīrs, tādi darbi.

Izteicēja palīgteikumu, kas konkretizē virsteikuma noradāmā vietniekvārda tas saturu, parasti ievada ar pakārtojuma saikli ka un attieksmes vietniekvārdiem kas, kurš, retāk ar citiem pakārtojuma vārdiem.

Vai taisni Mare nebija tā, kas visvairāk par citiem ciema bērniem ganos izsmēja Zanes skrandas un pajukušās bizītes.

Lieta tā, ka katram žanram piemīt sava objektīvā specifika, savi likumi.

Pirmais akustikas prasījums jau ir tas, lai atbalss nejauktu dzīvās oriģinālbalss skaņu.

Skolas gadi ir tie, kad jāmācās un jāsagatavojas dzīvei.

Vistrokšņainākā istaba bija tā, kur strādāja Lauksaimniecības nodaļas līdzstrādnieki.

Norādāmais vietniekvārds tāds virsteikuma izteicēja vai izteicēja daļas funkcijā ir lietots īpašības vārda nozīmē. Par saitiņu tādos virsteikumos mēdz būt darbības vārda būt formas, taču iespējamas arī citu darbības vārdu (kļūt, tapt, palikt, likties u.c.) formas. Ja izteicēja palīgteikumu ievada attieksmes vietniekvārds kāds (kā arī retumis pakārtojuma vārdi kā, it kā, kā kad u.c.), tad jēdzienam, ko izsaka ar vārdu, kurš virsteikumā ir par teikuma priekšmetu, tiek piedēvēta (vai arī noliegta) īpašība vai pazīme, uz kuru norāda norādāmais vietniekvārds tāds. Šim norādāmajam vietniekvārdam savukārt tiek pielīdzināts palīgteikumā izteiktais saturs. Tādā kārtā ar norādāmā vietniekvārda starpniecību palīgteikumā izteiktā doma visā kopumā izsaka īpašību vai pazīmi, ko piedēvējam (vai noliedzam) ar teikuma priekšmetu izteiktajam jēdzienam.

Ūdens ir labs, bet nav tāds, kādu es toreiz dzēru.

Edgars labosies. Viņš jau vairs nav tāds, kāds bija.

Maigas apvārsnis bija taisni tāds, kāds vajadzīgs moderna lielsaimnieka sievai.

Nē, viņš neizskatījās tāds, kā kad nāktu ar kādu uzdevumu no madamas.

Retumis ar virsteikuma norādāmo vietniekvārdu tāds ir saistīts ar attieksmes vietniekvārdu kas ievadīts izteicēja palīgteikums. Šādos saliktos pakārtotos teikumos ar palīgteikumu izteiktā pazīme vai īpašība tiek piedēvēta virsteikuma teikuma priekšmetam ar norādāmā vietniekvārda tāds starpniecību.

Viņš taču nebija tāds, kas tūliņ ķer, līdzko dod.

Traģisks konflikts ir tāds, kas pamatoti ved pie bojā ejas.

Kaut kas šajā promslīdošā zili raibajā ainavā debesīs laikam bij tāds, kas atgādina senos laikus.

Ja virsteikumā ir norādāmais vietniekvārds tāds, ar ko saistīts ar saikli ka ievadīts izteicēja palīgteikums, tad šādos saliktos pakārtotos teikumos norādāmais vietniekvārds tāds tikai norāda uz kādu īpašību vai pazīmi, ko piedēvējam (vai noliedzam) ar virsteikuma teikuma priekšmetu izteiktam jēdzienam. Šī ar virsteikuma teikuma priekšmetu izteiktā īpašība vai pazīme tā arī paliek nenosaukta, neatklāta, bet ar ka ievadītais palīgteikums tikai norāda uz tās sekām. Šāda veida palīgteikumos līdz ar to izjūtama arī zināma seku teikuma nozīmes nianse.

Visa uz vienu pusi sašķiebusies klētiņa viņam izlikās tāda, ka stiprs vīrs to, sagrābdams aiz pakša, varētu apgāzt.

Sastopami arī salikti pakārtoti teikumi, kuros izteicēja palīgteikums attiecas uz virsteikuma izteicēja vai izteicēja daļas funkcijā lietotu noteicamo vietniekvārdu viss. Palīgteikums tad konkretizē un paskaidro šā vietniekvārda saturu.

Tas ir viss, kas mums šovakar bija jāpārrunā.

Vai tas bija viss, ko tu man gribēji sacīt?

Tas ir viss, ko īsumā varētu pastāstīt par siļķi un tās zvejošanu.

Tas viss, kas man bija sakāms.