Palīgteikums vienmēr novietots aiz virsteikuma:

Visai tālu tā jūra te nemaz nevar būt, jo baltie jūras putni bieži vien te laižas pāri.

Enerģijas nezūdamības likumu tagad uzskata par vienu no svarīgākajiem fizikas principiem, jo tam nav zināms neviens izņēmums.

Viņi bija atbraukuši laikā, jo svinībām drīz vajadzēja sākties.

Man jāpasteidzas, jau vakars.

Saliktu teikumu ar pakārtojumu tāpēc ka ir relatīvi maz, ar jo turpretim ļoti daudz. Redzams, ka noderīgāks attiecīgajos gadījumos ir jo. No formas viedokļa saiklis tāpēc ka ir pārāk līdzīgs dalītam saistījumam ar tāpēc, ka, turpretim jo ir atšķirīgs, arī īsāks un fonētiski labskanīgāks.

Par abu saikļu nozīmes līdzīgumu liecina iespēja lietot saikli tāpēc ka saikļa jo vietā un otrādi.

Vera grib iet mājās, jo (tāpēc ka) rīt esot eksāmens, un viņa lūdz, lai Indriķis to pavadītu, tāpēc ka (jo) esot jāiet gandrīz līdz Meža parkam.

Nu būs jāiet kājām, jo (tāpēc ka) riteņa vairs nav.

Šādos sinonīmijas gadījumos viena vai otra pakārtojuma līdzekļa lietošana atkarīga no autora stila izjūtas, tomēr daudz vairāk ir tādu teikumu kuros jo nevar nomainīt ar tāpēc ka. Pirmajā komponentā tad minēta tāda parādība, tāds konstatējums, par kuru var jautāt kāpēc? tikai ļoti attālā nozīmē. Tāpat kā palīgteikums ar tā kā, tā arī palīgteikums ar jo bieži vien raksturo ne norises tiešu cēloni, bet tikai sakaru ar to. Arī te robeža nav novelkama, bet konstrukcijai ar jo vispār ir plašāks jēdzienisks apjoms. Komponents ar jo var raksturot kādas parādības netiešu cēloni, var izteikt arī vairāk abstraktas attieksmes nekā palīgteikums, ko pakārto ar tāpēc ka, ar jo ievadīts salikta teikuma komponents var ietvert pamatojumā apstiprinājumu vai pretstatījumu teikuma pirmajā daļā izteiktajam vērojumam vai atziņai.

Rasijs bija mīļš un gaidīts viesis katrā laikā, jo tad dabūja krietni izsmieties.

Mātes šaurā rocība viņu kopš bērnības bija iemācījusi taupīt drēbes, jo jauna kleita viņas dzīvē bija vesels notikums.

Un tirpas man pārskrien pār visu miesu, jo atceros nostāstu par Varlas tēva zaķi Melnajā purvā.

Neviens vairs negribēja draiskoties, jo visi bija lielāki kļuvuši.

Mājās atgriezties nebija nekādas nozīmes, jo četrās sienās gaidīšana likās daudz grūtāka.

Tā bija, kā pats Sūna izteicās, zārka nauda, jo pat pēc nāves vecais spītnieks negribēja būt nevienam par apgrūtinājumu.

Daļai salikto teikumu, kuru komponentus saista ar jo, ir raksturīgs komponentu savstarpējais gramatiskais neatkarīgums; nomainot jo ar īpašu interpunkcijas zīmi, ne saliktā teikuma saturā, ne arī tā daļu jēdzieniskajā attieksmē nekas nemainās, piemēram, Govis labprāt dodas mājup: silē allaž kaut kas saimnieces saplūkts un pa grāvmalām sapļaustīts.

Runā veidojums ar jo labāk veic savu uzdevumu: saiklis jo pilnīgāk sasaista saliktā teikuma daļas un runā pievērš uzmanību otrā komponenta skaidrojošai funkcijai.

Sastopami patstāvīgi divkopu teikumi, kas sākas ar jo. Tāds teikums tad satura ziņā piekļaujas iepriekšējam kontekstam un, kaut arī ne katrreiz attaisnojams, tomēr stila nolūkos pieļaujams, tāpat kā atsevišķos gadījumos pie]aujami teikumi, kas sākas ar bet, tomēr u. c. sakārtojuma saikļiem, dažreiz arī ar tāpēc ka atkarībā no konteksta. Turklāt ir arī starpība starp tādu patstāvīgu, izolētu teikumu ar jo kontekstā un salikta teikuma komponentu ar jo.

Stilistiski un gramatiski pareizi veidots atsevišķs patstāvīgs teikums, ko ievada saiklis jo, arvien ir garāks teikums, lielākoties tas ir salikts teikums, turklāt ne tikai iepriekš teiktā pamatojums, bet arī jaunas domas risinājums, konteksta vienības galvenā daļa un atsevišķa intonatīva vienība.

Nav tautai vajadzīga vairs mana dzīve,

Bet mana nāve.

Tā man lieciniece.

Jo tauta mūžam būs un viņa paliks

Mans gars un audzējs spēks, un mana mīla

Caur tūkstoš gadu vaimanām un jūgu

Un galā uzvarēs.

Kā patstāvīga intonatīva vienība ar jo ievadīts teikums var būt arī iepriekšēja garāka konteksta nobeigums ar attiecīgu secinājumu.

Mežam vajadzēja degt. Nejaušs gadījums viņam bija rādījis, kā baronam par viņa cietsirdību varēja atriebties. Atriebties, pašam pie tam nemaz neiekļūstot nekādās briesmās. Jo vīrs, kas tur aizgāja, izplatīs līdz ar sadegušās zāles grūto dūmu smaku arī domas, ka viņš mežu aizdedzinājis.

Ar jo ievadīts salikta teikuma komponents ir iepriekšējās situācijas resp. konstatējuma pamatojums un tās pašas intonatīvās vienības daļa.

Man šķiet, es [Indulis] viesis še, ne gūsteknis,

Jo kūri līdz ar leišiem draugos karo.

No komponentu sintaktiski jēdzienisko attieksmju viedokļa saliktie teikumi ar jo ir dažādi.

1. Palīgteikums lielākoties pamato visu pirmā komponenta saturu kā parādību kompleksu. Konstrukcija ar jo ļoti bieži sastopama paplašinātos saliktos teikumos, un tātad pamato šā paplašinātā saliktā teikuma kādā komponentā izteikto saturu.

Vieni paši mēs neko jūtamu nevarēsim padarīt, jo nav jau mūsu tik daudz un katram no mums ir pašam savs darbs.

Es gribu dzīvot, jo tas ir skaisti.

Puikas dabū kājas krietni pastaipīt, jo lopi neparko negrib iet mājām cauri.

Paies diezgan daudz laika, kamēr atklāsies Raiņa un Aspazijas vēstuļu bagātais saturs, jo abu viņu rokraksti grūti salasāmi.

2. Palīgteikums var attiekties arī uz kādu virsteikumā minētās parādības detaļu.

Naktis bija tagad īsas un gaišas, jo spīdēja spožs mēness.

Nu iešana nebija vairs tik viegla, jo sakaltušās pastalas uz kula švirkstēja.

Laivu klājs visapkārt dūmenim bija tīrs no sniega, jo siltais metāls izkausēja pārslas.

Tur sēdēdams, es arī salāpīju savas pastalas, jo uz jaunnedēļu bija jāuzņem vecā gaita.