PAPILDINĀTĀJA PALĪGTEIKUMS

Papildinātāja palīgteikumam attiecībā pret virsteikumu ir papildinātāja nozīme: tas izsaka virsteikumā neminētu papildinātāju vai arī precizē virsteikumā nosauktu papildinātāju:

Piemēram:

Es saprotu, ka tas mums ir jādara.

Es saprotu, kas mums ir jādara.

Es saprotu to, kas mums ir jādara.

Es saprotu - tas mums ir jādara.

Papildinātāja palīgteikums parasti atbild uz jautājumiem ko?, kam?, par ko?, ar ko?, no kā?

 

Papildinātāja palīgteikums parasti papildina kādu virsteikuma darbības vārdu. Papildinātāja palīgteikumus ievada saikļi ka, lai, vai (retāk saikļi kaut, ja), kā arī attieksmes vietniekvārdi kas, kurš, kāds (visos locījumos) un apstākļa vārdi kā, kur, kurp, kad, kādēļ u.c. Iespējams pakārtojums bez saistītājvārdiem.

Pietika jau ar to, ka māmiņa pastāstīja par Pēteri.

Milzis vairs nezināja, kur likt savas lielās rokas.

Pēc neilga laika jau es stāvēju stabulnieka priekšā un mirdzošām acīm raudzījos, kā cilājās viņa garie pirksti virs klarnetes melnajiem caurumiņiem.

Jelgavas biškopji visādi sprieda un gudroja, no kurienes gan mazie spārnotie radījumi varētu iegūt šo medu.

Papildinātāja palīgteikums parasti papildina kādu virsteikuma pārejošu darbības vārdu, retāk - nepārejošu.

1. Ja palīgteikums papildina pārejošu darbības vārdu virsteikumā, tad virsteikumā izsacītajam saturam bez palīgteikuma trūkst pabeigtības rakstura. Šāds palīgteikums attieksmē pret virsteikuma darbības vārdu sintaktiskās funkcijas ziņā atbilst tiešajam papildinātājam.

Esmu brīvs cilvēks un daru, ko gribu.

Vēl pašā Jura dienā varēja kalnainos, apgabalos redzēt, kādi spēka darbi bija strādāti.

Tā arī norunāja, ka desmit gados Rečs parādu nolīdzinās.

Cienīts baronlielskungs man atļaus, ka iesāku ar veciem laikiem.

Dauge ir dabūjis vēl divus viņa dzejoļus un raksta, ka atsūtīšot.

2. Ja palīgteikums papildina nepārejošu darbības vārdu, tad sintaktiskās funkcijas ziņā palīgteikums var tikt pielīdzināts gan tiešajam, gan netiešajam papildinātājam.

1 ) Palīgteikums sintaktiskās funkcijas ziņā pielīdzinās tiešajam papildinātājam, ja virsteikumā esošais papildināmais darbības vārds pārvalda papildinātāju datīvā vai ģenitīvā.

Arī kundze ar māti piekrita, ka dejošana iznāks pietiekoši laba.

Vai tu tici, ka zeme griežas, vai ne?

Pat svētdienā vajag, kas par zirgiem gādā.

Cik tur trūka, ka pazaudēji darbu.

Viņi paši atkal kaunas atzīties, ka par naudu pirkuši darbu.

Palīgteikums sintaktiskās funkcijas ziņā pielīdzinās netiešajam papildinātājam, ja virsteikumā esošais papildināmais darbības vārds (palaikam atgriezeniskais) pārvaldījumā piesaista locījuma formu kopā ar prievārdu.

Varēja šaubīties, vai viņš vispār redz sievu tepat trīs soļu atstatumā.

Virsteikuma darbības vārds, ko paskaidro papildinātāja palīgteikums, var būt darāmās kārtas visu laiku un izteiksmju formās, tāpat arī visās divdabja formās, retumis refleksīvs darbības vārds.

Viņš bija taisnojies un ar prātu sev ieskaidrojis, ka citas izvēles nav bijis.

Viņa pasmaidīja tikko jaušami, redzēdama, kā pēkšņi sarāvās Volda seja.

Saimnieks nevarēja pārmest, ka pārāk daudz apavu noplēš.

Bet ikreiz man vajadzēja apsolīties, ka turpmāk neparko neļaušos tā apcirpties.

Arī kaimiņos dzirdēja jau iepriekš daudzinām, ka nākamā rudenī Gobzemjos gaidāmas lielas un lepnas kāzas.

To šī nekad necietīšot, ka viņai notiekot pārestība.

Piedodiet, ka atļāvos jūs traucēt.

Neviens laikam nebūs jāpārliecina, cik svarīgi ir ievērot tīrību un kārtību.

Papildinātāja palīgteikums var paskaidrot ne tikai atsevišķu virsteikuma vai paskaidrojamā komponenta darbības vārdu, bet tas var attiekties arī uz visu jēdzieniski nedalāmu vārdkopu, kam piemīt frazeoloģisma raksturs.

Pļāpā, spēlē kārtis un neliekas zinis, ka ārā viņus gaida simts cilvēku.

Bet kā nu pasaulei darīt zināmu, ka Silmežos vajadzīgs iegātnis?

Kārlis ne ar vienu vārdu nelika manīt, ka kaut ko zinātu.

Ne dzīvokli, bet šķūni ierādīja. Lai ņemot par labu, ko dodot.

Vairāk jautāt es arī neuzdrošinājos, bet skaidrībā netiku, kāpēc citiem ir nauda.

Kaspars gan stājās pretī, ka tik svarīgas lietas nevarot neapspriestas pamest.

Papildinātāja palīgteikums parasti seko tieši aiz virsteikuma darbības vārda, kura saturu tas paskaidro.

Mirdza tūlīt apsvēra, kurās mājās ir vērts braukt.

Retumis starp papildināmo virsteikuma darbības vārdu un palīgteikumu nostājas kāds vārds vai vārdi, kas ir saistījumā ar darbības vārdu un to tuvāk paskaidro.

Nerunīgais mājas tēvs pamazām atplaukst, kļūst runīgs un stāsta visiem, kā cēlusies šī rūpnīca Lielupes krastā.

"Vajadzīgs, vajadzīgs," vecais atteica un lūdza Vanagu, lai gādājot par glāzēm.

Starp papildināmo darbības vārdu un papildinātāja palīgteikumu nekad nenostājas citi virsteikuma darbības vārdi.

Es nezinu, ko darīt, kā glābties, un raudu, paklētī ielīdis.

Zemē Vanags nenokāpa, palika stāvam uz trešās pakāpes. Liels un plecīgs, paslēja tumšo bārdu, pataustīja, vai dzeltenais zīda lakats nav atšļucis no kakla, un skatījās Daugavai pāri uz Klidziņu.

Ja palīgteikuma saturu grib sevišķi izcelt un uzsvērt tā sakaru ar iepriekšējo kontekstu, papildinātāja palīgteikums var nostāties arī pirms virsteikuma.

Jāceļ jau tas ciems būs. Vai tīri visiem būs jāpāriet, kas to zina.

Lai vēl šovakar ejot pa vecam, vairums nosprieda.

Par melderi Gaļģēnu netika nekas vairs dzirdēts. Kurp tas aizgājis un kas ar viņu un viņa sievu noticis - neviens tā nemāk vēl šodien pastāstīt.

Mājskolotāja stāvoklis dod Porukam iespēju kaut cik piedalīties Rīgas bagāto tirgotāju sadzīvē. Ka te Poruks pilnīgi nevarēja iekļauties, liecina stāsts «Nepraša».

 

 

Pēc teikuma locekļiem virsteikumā šķirami divi gadījumi.

1. Virsteikumā pie attiecīgā darbības vārda papildinātāja nav:

Viņš bija taisnojies un ar prātu sev ieskaidrojis, ka citas izvēles nav bijis.

Es lūdzu, lai man pasniedz grāmatu.

Aizgāja sieva skatīt, kas noticis.

Mirdza tūlīt apsvēra, kurās mājās ir vērts braukt.

Mēs zinām, kāda būs situācija.

Paskatījies uz to pusi, es redzu, kā svaidās mašīnas prožektoru stari.

Zēns atcerējās, kur nolicis grāmatu.

Es tikai prasu, kurp tu ej ar tik mazām kājām pāri pasaulei.

Mēs gaidām, kad sāksies izrāde.

Brālis zina, kāpēc lasa šo grāmatu.

Un daudzi vispār nav pamanījuši, cik pasaule ir pilna gaismas un skaistuma.

Bezsaikļu saistījumā virsteikumam ir raksturīgi izteicēji, kas izteikti ar darbības vārdiem, kuri apzīmē runas un psihes norises:

Par Jāzepu Vītolu viņa audzēkņi bieži saka: viņš bija elegants.

Saprotu, jautājums nav tīri taktisks.

2. Virsteikumā pie attiecīgā darbības vārda ir ar vietniekvārdu izteikts papildinātājs, ko konkretizē palīgteikums:

Ka slimība katram sagādā neomulīgas situācijas, par to man neviens nav jāpārliecina.

Taču Voicehovskis netīkoja izdibināt neko no tā, ko otram negribējās viņam stāstīt.

To, vai laiks būs labs, mēs nezinām.

Braukts ir vairāk reižu turpu un atpakaļ, to var redzēt no zirga pēdām.

 

VINGRINĀJUMI