Papildinātājs
| Papildinātājs ir teikuma palīgloceklis, kas parasti kaut ko paskaidro par teikuma locekļiem, kuri izteikti ar darbības vārdu, lietvārdu, īpašības vārdu vai apstākļa vārdu, retumis arī ar izsauksmes vārdu. |
Papildinātājs rāda, uz ko darbība vērsta vai attiecas, līdzekli darbības veikšanai vai darbības pavadoni, darbības rezultātu. Šī teikuma locekļa funkcijas mūsdienu latviešu literārajā valodā ir ļoti plašas un daudzveidīgas, un dažāds ir arī tā gramatiskais izveidojums.
| Papildinātājs var atbildēt uz jautājumiem kā? kam? ko? kur? ko darīt?, kā arī uz jautājumiem, kas izteikti ar dažādiem jautājamā vietniekvārda kas locījumu savienojumiem ar prievārdu, piem., ar ko? par ko? pret ko? no kā? pie kā? pēc kā? u.c. |
Piemeram: Jūs mīlat jūru (ko?)?
Māte tur neredzēja nekā brīnišķīga (kā?).
Man prieks par cilvēkiem (par ko?), kas tiek uz augšu.
Vai tuksnesi (ko?) var atdzīvināt (ko darīt?) par auglīgu tīrumu (par ko?).
Mājā bija pilna viesu (kā?).
Mēs vācām kopā kurvjus un maisus un stājāmies pie kartupeļu ņemšanas (pie kā?).
Viņas auž savas tautas vēsturi, viņu darbā (kur?) piedalās visa tauta.
Paldies par palīdzību (par ko?).
Nereti teikumā ir vairāki vienlīdzīgi papildinātāji:
Par katru atvaru, salu un klinti, par katru vietu tuvāk un tālāk upei viņam sava teika, par katru putnu, zivi vai zvēru savs stāsts.
Acumirkli apklusa, tad ierunājās par laiku, siena kaltēšanu un citiem rītdienas darbiem.
Teikumā bieži ir vairāki papildinātāji, kas var būt dažādi pēc izsakāmās nozīmes un gramatiskās izveides un attiekties arī cits uz citu:
Meitenei vajadzēja nosēsties un uzlaikot kurpes.
Dioģens nolēma Tomam visu noklusēt.
Oskars atcerējās nostāstus par uzņēmīgiem vīriem, kas brauca uz igauņu salām, sapirkās par lētu naudu no turienes zvejniekiem zivis un veda uz Rīgu, uzdodami tās par pašu zvejotām.
Papildinātājs var tikt izteikts ar dažādām vārdu šķirām.
1. Papildinātājs izteikts ar lietvārdu ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā vai lokatīvā:
Arvien viņai kā vajaga, te saules, te puķu, te putnu dziesmu, te putnu spārnu ātruma. Šodien viņai vajaga rītdienas, rītu - parīta, bet parīt - aizparīta.
Tenis bija kluss, tūļīgs, sīksts, līdzīgs tēvam. Tāpat viņš pieķērās zemei un mīlēja to.
Kad esi paveicis labu darbu, izpildījis savu pienākumu, radījis ko vērtīgu, godam izturējis grūtu pārbaudi, kas prasījusi stingru dvēseles un miesas piepūli, tu jūties apmierināts, pacilāts, priecīgs.
Katru vakaru, kad klausījos dzejās un dziesmās, bija dziļi mirkļi, kas saviļņoja sirdi saldās prieka sāpēs, bet visvairāk mani aizgrāba viena dziesma.
2. Papildinātājs var būt izteikts ar lietvārda un prievārda savienojumu.
Velni dejoja ar raganām, un rītā apenīši ap lodziņu bija nokārušies un apsviluši - raganas, prom laizdamās, bija aizdedzinājušas viņus ar savu karsto elpu.
Ilze beidza darboties ap kinofilmu gabaliem.
Bet Ieva bija un palika pret šiem svarīgiem krusttēva pierādījumiem kurla.
Sērmūkšiene nezināja, ko teikt uz Ezerietes stāstījumu.
3. Papildinātājs var būt izteikts ar īpašības vārdu.
Lielajam tāpat kā mazajam neapnika mēļot.
Stiprajam taisnība, gudrajam padoms.
4. Papildinātājs var būt izteikts ar vietniekvārdu.
Nevajag iekārot to, kas neaizsniedzams.
Visos pilsētas stūros viņam cēla namus.
Tev gribas kādam pasacīt savu prieku, tu ilgojies kāda glāsta, kāda atzinīga vārda.
5. Papildinātājs var būt izteikts ar skaitļa vārdu.
Simtiem viņš izglābis dzīvību, kur ārsti vairs nespēja neko darīt.
Pulksteņa rādītājs lēni tuvojās sešiem.
6. Papildinātājs var būt izteikts ar darbības vārda nenoteiksmi un divdabi.
Nu visi nosprieduši būdiņu celt.
Tev nu gan vajadzēja sava brāļa aizstāvēt.
Ņēmuši visi tāpat arī ēdamo un dzeramo līdz.
Trīne sakārto adāmo.
Ārā dzird runājot.
7. Papildinātājs var būt izteikts ar jebkuru lietvārda nozīmē lietotu vārdu, pat ar skaņu resp. burtu.
"Aiz saules, aiz mēness, aiz trejdeviņām jūrām," Annele skaitīja, galvu klanīdama un pūlēdamās visiem spēkiem izrunāt grūto "r".
Pakulu Bērziņš pat paldies pateikt nebija paguvis.
Es atbildu jā vai nē un atkal esmu kluss.
8. Papildinātājs var tikt izteikts arī ar vairāku vārdu savienojumu.
Baltajā Akmenī norisa tā dīvainā dzīvības un nāves rotaļa, ko treniņos puiši bija iesaukuši par "pēdējais pāris ārā..."
Palaista pirmoreiz svešās mājās un nezin citu kā diegt atpakaļ.
Sintaktiski nedalāmu vārdu savienojumu var veidot papildinātājs, kuru pārvalda vārds, kas nosauc daudzumu:
Pircējs palūdza kukuli maizes.
Bērni izdzēra pa glāzei kakao.
Paņēmu tāfelīti šokolādes.
Sunim iedeva gabalu gaļas.
Strādniece pacilāja vienu no spaiņiem.
Viņa saprot kaut ko no elektronikas.
Var būt arī jēdzieniski nedalāmi vārdu savienojumi:
Treneris izvēlējās spēcīgāko no audzēkņiem.
Uz skati aizsūtīja labākos no dziedātājiem.
Meitenes paņēma visskaistāko no vāzēm.
Parkā satikām tēvu ar meitu.
Svētkos meita uzaicināja tēvu ar māti.
Darbs veicams inženierim ar laborantu.
Vēlreiz pārspriedīsim visu runāto.
Citu nevienu mēs nelūgsim.
Ceļā neredzējām neko sevišķu.
Es pamanīju ko savādu.
Bijām iecerējuši kaut ko sevišķu.
Viņš skaitīja vērdiņu pēc vērdiņa.
Apskatījām māju pēc mājas.
Jēdzieniski nedalāmi vārdu savienojumi ir arī salikti nosaukumi ar īpašvārda funkciju, vārdu savienojumi ar termina funkciju, frazeoloģismi:
Saulrietā viesi priecājās par Rīgas jūras līci.
Nodarbībā analizēsim jauktus saliktus teikumus.
Nav laika nokārt galvu.