Teikuma priekšmets

Teikuma priekšmets var nosaukt visdažādākos priekšmetus, parādības, norises, jēdzienus, kas ir tās pazīmes nesēji, kuru izsaka ar teikuma priekšmetu savstarpēja sakara saistījumā esošais izteicējs.

Šim pazīmes nesēja nosaukumam, ja tas ir teikuma priekšmeta funkcijā, nepieciešama gramatiskā priekšmetiskuma nozīme.

Latviešu valodā teikuma priekšmets var tikt izteikts ar jebkuras vārdu šķiras vārdu, tomēr pašas raksturīgākās vārdu šķiras šā teikuma virslocekļa izteikšanai ir lietvārdi un personu vietniekvārdi. Šo vārdu šķiru vārdi nominatīva formā savā laikā ir bijuši morfoloģiskais pamats teikuma priekšmeta kategorijas izveidē. Mūsdienu valodā tāpat kā lietvārdi un vietniekvārdi par teikuma priekšmetu var būt lietvārda nozīmē lietoti īpašības vārdi, divdabji un skaitļa vārdi. Teikuma priekšmeta funkcijā var būt ne vien deklinējami, bet arī nedeklinējami vārdi, tāpat arī darbības vārda nenoteiksme, īpaši vārdu savienojumi un pat veseliem teikumiem atbilstošas konstrukcijas, ja tie ir ar priekšmetiskuma nozīmi un kopā ar izteicēju veido divkopu teikuma gramatisko centru.

Teikuma priekšmets parasti atbild uz jautājumu kas?

Strazdi atlido pavasarī (kas atlido?).

Māja ir liela (kas ir liela?).

Jaunietis ir students (kas ir students?).

Teikuma priekšmets ir teikuma virsloceklis, kas parasti izteikts ar nominatīva, retāk - ģenitīva vai datīva formu un kas nosauc runas priekšmetu.

Teikuma priekšmets var būt vienkāršs vai salikts.

Vienkāršs ir teikuma priekšmets, ko veido viens patstāvīgas nozīmes vārds:

Viņi sarunājas.

Vienkāršs teikuma priekšmets var būt izteikts ar lietvārdu, vietniekvārdu, īpašības vārdu, darbības vārdu divdabja formā, skaitļa vārdu, darbības vārdu nenoteiksmē.

Lietvārds visbiežāk ir nominatīvā:

Priede līgojās.

Ģenitīvā tas ir tad, ja izteicējs ir vārds ar nenoteikta daudzuma nozīmi, kas saista pārvaldījumā vārdu ģenitīvā:

Skaistuma ir maz.

Darba ir milzums.

Uztraukumu bija bez gala.

Vietniekvārdi (personu, norādāmie, nenoteiktie, jautājamie un attieksmes, vispārināmie, noteicamais, noliedzamie vietniekvārdi) teikuma priekšmeta funkcijā tiek lietoti nominatīvā:

Mēs iesim dārzā.

Šie sačukstējās.

Dažs novietojās tālāk.

Kurš ierosināja nesteigties?

Katrs centās darīt labu.

Pats esmu piedalījies sacensībās.

Nekas nav aizmirsts.

Īpašības vārds un darbības vārds divdabja formā un nenoteiksmē funkcionē par teikuma priekšmetu līdzīgi lietvārdam, jo gan īpašības vārds, gan lokāmais divdabis šajā funkcijā ir vairāk vai mazāk substantivējies.

Vecais uzrunāja biedru.

Visgrūtākais ir pārvarēts.

Neticamais bija noticis.

Atstāstīt to nav viegli.

Arī skaitļa vārds teikuma priekšmeta funkcijā lietots līdzīgi lietvārdam:

Viens būs pēdējais.

Trešais nav atnācis.

Saliktu teikuma priekšmetu veido nedalāms vārdu savienojums:

Saimnieks ar saimnieci klusēja.

Salikts teikuma priekšmets var būt izteikts ar sintaktiski vai jēdzieniski nedalāmiem vārdu savienojumiem.

Sintaktiski nedalāmus vārdu savienojumus veido lietvārds, vietniekvārds vai skaitļa vārds ar daudzuma nozīmi un no tā atkarīgais vārds ģenitīvā vai datīvā:

Grupa latviešu brauca tālāk.

Daļa no raksta ir izlasīta.

Maz skatītāju ieradušies.

Daži no jauniešiem strādās.

Viens no klausītājiem iesmējās.

Vairāk saules iespiedās istabā.

Desmit cilvēku rosījās ap mašīnu.

 

Jēdzieniski nedalāmus vārdu savienojumus veido

1 ) vispārīgas nozīmes vārds kopā ar citu vārdu, kas izsaka nepieciešamu jēdzienisku papildinājumu:

Gara auguma cilvēks ienāca pa vārtiem.

Vidējā svara bokseri ir spēkos līdzīgi;

2) lietvārds vai tā nozīmē lietots vārds nominatīvā un lietvārds vai tā nozīmē lietots vārds instrumentālī ar pavadoņa nozīmi, vai lietvārds datīvā, kas apzīmē kopumu:

Mēs ar draugu aizbrauksim ciemos.

Automobilis ar kravu iegriezās sānceļā.

Viena no meitenēm apsēdās pie klavierēm.

Kāds no draugiem palīdzēja;

3) vairāku īpašvārdu savienojums vienā nosaukumā:

Aleksandrs Čaks ir pilsētas apdzejotājs;

4) lietvārds vai tā nozīmē lietots vārds nominatīvā ar noteikto vietniekvārdu pats:

Tēvs pats lauž līgumu.

Mēs paši izlemsim šo jautājumu;

5) noliedzamais vai noteiktais vietniekvārds viss ar lietvārdu vai tā nozīmē lietotu vārdu:

Neviens cilvēks tur nedzīvos.

Nekas cits nav atlicis kā gaidīt.

Tas viss ir pareizi;

6) vairāku vārdu savienojums vienā terminā:

Kodoltermiskais karš iznīcinātu dzīvību uz Zemes;

7) frazeoloģisks vārdu savienojums:

Izmest no galvas šo domu būs viegli;

8) vesels teikums:

Sakāmvārds "Zivis nenāk bez darba laivā" ir zināms daudziem.