Izsaukuma teikumos izsaka jūtas ar samērā augstu intensitātes pakāpi.

Šī tipa teikumi izplatīti visvairāk ikdienas runas valodā un tās atveidojumos daiļliteratūrā, retāk publicistikā, - tiešajā, atstāstītajā vai noģiedamajā runā. Autora tekstā tie lietoti retumis.

Sintaktiskās formas ziņā izsaukuma teikumiem, tāpat kā stāstījuma teikumiem, starp pārējiem modālo teikumu tipiem ir īpatnējs stāvoklis: tiem trūkst stabilu formālu gramatisku rādītāju.

Izsaukuma teikumu galvenā pazīme ir satura izpausmes samērā spēcīga emocionalitāte, kas runā konstatējama pēc intonācijas, rakstos - pēc izsaukuma zīmes teikuma beigās un pēc konteksta:

"Jūra! Jūra!" abi zēni priecīgi sauca .

Bet ko Agate? Atsūta puiku un pārbaida Betu līdz nāvei. Līdz mēmumam katrā ziņā. Itin kā nelaimes vēl būtu par maz!

Izsauksmes teikums var būt līdzīgs stāstījuma, dažreiz jautājuma teikumam:

ANDĪNA: Rezultāts būs uz mata kā no jūsu aizkustinošās runas, bet efekts vismaz kaut kāds!

"Muļķīte, kas tad no tevis prasa naudu!"

 

Par izsaukuma teikuma specifiskām leksiskajām pazīmēm var noderēt dažu vārdu un to grupu lietojums.

1. Visizplatītākā vārdu grupa izsaukuma teikumos ir izsauksmes vārdi.

Tie palaikam nostājas teikuma pirmajā vietā, jau pašā sākumā ļaujot klausītājam noprast teikuma raksturu:

Ai, viņa tur nozustu kā mežā!

Ak, es tur nemaz negribēju tikt!

Retāk izsauksmes vārdi mēdz būt izsaukuma teikuma vidū vai beigās:

Es tev pārnesu naudu, ai, daudz naudas!

Neviens to nespēj, ko es, nudien!

 

2. Izsaukuma teikumus var ievadīt vietniekvārdi kāds, kas (par):

Pa lodziņu, kurš bija aizaudzis kuplām dadžu lapām, kaķītis nolaidās pagrabā. Kas tur bija piena un krējuma!

Kāds skaistums!

 

3. Izsaukuma teikumus var ievadīt apstākļa vārdi cik, kā, kur, kuriem šādā lietojumā ir vājināta vai zudusi jautājuma nozīme:

Ozoli, ozoli! Ai, cik stalti, cik kupli!

Cik te ir auksts! Cik te ir ciets!

Kā viņš mirkli vēlāk pats nožēloja savas īdzīgās domas!

Kā mēs skrējām! Kā mēs ķērām!

Viņš viens, es viens, bet kur tu viens baļķi pacelsi!

Kur tu, cilvēks bez cilvēka iztiksi!

4. Partikulas izsaukuma teikumos var būt dažādas. Raksturīgi izsaukuma modalitātes izteicēji ir vārdu savienojumi tad ta, ta tad, arī partikulas gan, tik, tikai, arī:

Ta tad brīnumi!

Bet ir gan ābelīte!

Tas tik bija notikums!

Tā tikai vēl trūka!

Bet tie tad arī bija lauki!

 

5. Par izsaukuma teikuma specifiskām gramatiskajām pazīmēm var noderēt lietvārdu akuzatīva un ģenitīva forma, kā arī darbības vārda nenoteiksme: