Jautājuma teikumos izsaka pieprasījumu pēc informācijas, izmantojot īpašus valodas līdzekļus:

1) partikulu vai -

Vai tu atrakstīsi vēstuli?

Vai tu esi redzējis šo filmu?

2) vietniekvārdus kas, kurš, kāds -

Kas lasa šo grāmatu?

Ko tagad darīsim?

Par ko ir stāstīts grāmatā?

Kurš no jums ir lasījis šo grāmatu?

Kāds laiks ir gaidāms rīt?

 

3) apstākļa vārdus kā, cik, kur, kurp, kāpēc (cēloņa nozīmē), kādēļ (nolūka nozīmē), prievārdiskos savienojumus no kurienes, uz kurieni, līdz kurienei -

Kā tas varēja atgadīties?

Cik maksā šī glezna?

Kur atrodas aka?

Kurp tagad iesim?

Kādēļ mums vajadzīga šāda soma?

No kurienes tek šī upe?

Uz kurieni dodas gājējs?

Līdz kurienei lido gājputni?

Jautājumu teikumu paveids ir retoriskie jautājuma teikumi, kuros izsaka kādu domu, negaidot atbildi. Jautājuma forma piešķir šādai domas izteiksmei lielāku kategoriskumu, arī emocionalitāti:

Kas gan dzīvē neatgadās?

Kurš tad kādreiz saklausījis un sapratis, ko viņam saka sasveicinoties?

Retoriskajam jautājumam var būt izsaukuma vai stāstījuma modalitāte.

Par to runā liecina attiecīga intonācija, rakstos interpunkcija:

Vēl Aivars var atrasties varbūt arī bez Druķa palīdzības. Kas kādreiz dzīvē neatgadās.

"Vai reņģu vads ir kārtībā?" - "Kas šo kārtoja! Tēvam nav laika, bet puisis iet ar tīkliem jūrā."

Ar retorisku jautājumu var izteikt atbildi pretjautājuma veidā. Pretjautājumiem bieži ir raksturīgi stabili vārdu savienojumi kā tad, kur nu, kā nu ne u. tml.:

"Diezin vai Jānis šitādu kad ir vilcis mugurā?" - "Kur nu!" Ezeriete glaimota atmeta ar roku. "Puiša cilvēks, kur nu šis pie tādas tika. Laba bija ir pusvadmala." - "Kā tad, kā tad, vai nu mēs kurais nezinām."