Katrs patstāvīgs vārds vai nu apzīmē kādu priekšmetu ( gadsimts, jūra, ledus ), vai izsaka darbību ( aizskalot, iesākt, pastāvēt, vērt ), vai apzīmē dažādas priekšmetu vai darbību pazīmes ( biezs, divi, peldus ), vai arī tikai norāda uz priekšmetiem vai pazīmēm bez tieša apzīmējuma (dažs, katrs, savs, tāds, tik ).

Pat nezinot sintakses likumus, iespējams nosaukt vārdus īsākās vai garākās grupās ( dziesma, tas, tu, vārds, vienīgi, zināt ). Taču ar šādām vārdu grupām parasti nav iespējams ne izteikt domu, ne sazināties. Jāveido teikumi, sakarīgs teksts.

Teikumus veido no vārdiem un vārdu savienojumiem pēc vārdu savienošanas un teikumu veidošanas likumiem. No iepriekš minētās vārdu grupas atbilstoši teikuma veidošanas likumiem var izveidot teikumu Tu zināji dziesmai tos vienīgos vārdus.

Teikumā katru vārdu min noteiktā formā, ko nosaka izsakāmais saturs un pārējie teikuma vārdi. Tā, piemēram, vīriešu dzimtes lietvārdam daudzskaitļa akuzatīvā (kalnus, sveicienus ) īpašības vārdus pievienot var tikai vīriešu dzimtes daudzskaitļa akuzatīvā ( ledainus kalnus, mīļus sveicienus ).

Vārdi teikumā nesaistās kā cita no citas nošķirtas teikuma uzbūves vienības, bet ir gan formas, gan satura ziņā savstarpēji saistīti dažādos vārdu savienojumos. Vārdu spēja saistīties ar citiem vārdiem ir atkarīga no vārda piederības pie kādas vārdu šķiras, kā arī no vārda nozīmes.

Lai pareizi izteiktu domu, vārdi pareizi jāsaista vārdu savienojumos. Lai pareizi izprastu teikumā sacīto, jāprot saskatīt teikumā ietvertos vārdu savienojumus - jāzina, ar kuriem vārdiem saistīts katrs teikuma vārds.

Līdzās nozīmes sakariem uz vārdu saistījumu savienojumā bieži norāda vārdu saistīšanas līdzekļi. Tā tas ir visos gadījumos, kad vārdu savienojuma locekļi ir lokāmi vārdi, un daudzos citos vārdu savienojumos.

Visbiežāk vārdu savienojuma locekļi atbilst viens otram pēc formas. Tādu atbilstību panāk, pievienojot vienam savienojuma loceklim otru vajadzīgajā formā (locījumā, personā u. tml. ).

Īpašības vārdu niecīgs pēc nozīmes iespējams saistīt gan ar lietvārdu putns, gan ar lietvārdu ola, gan ar lietvārdu svars. Taču, kā redzams tālākajos piemēros, attiecīgā galotne nepārprotami norāda, ar kuru vārdu katrā gadījumā īpašības vārds saistīts.

Divus patstāvīgus vārdus var saistīt vārdu savienojumā ar saistītājvārdiem. Par saistītājvārdiem mēdz lietot

1) darbības vārdus būt, kļūt, tapt saitiņas nozīmē,

2) prievārdus un pusprievārdus,

3) sakārtojuma saikļus,

4) salīdzinājuma partikulas ( kā, nekā u. c. )

Saistītājvārda aizstāšana ar citu, tā formas maiņa vai izlaidums parasti maina vārdu savienojuma nozīmi. Tas notiek tāpēc, ka saistītājvārdi ne tikai saista vārdus, bet arī norāda uz zināmiem nozīmes sakariem.

Atkāpes saistījuma līdzekļu izmantošanā konstatētas vārdvirknēs - neprecīzi saikļi un neprecīza saikļu virknes izveide.

Konstatēta sakārtojuma semantisko attieksmju jaukšana un neprecizitāte. Piemēram, vienojuma attieksmju virknē lietots šķīruma saiklis:

Ar saikli vai viena nozīme tiek nošķirta no otras, bet minētajā teikumā tas neder - talsiniekiem taču nav vienalga, uz kurieni viņus ved - uz poliklīniku vai uz gaļas kombinātu; te varētu lietot gan - gan.

Prepozicionālus locījumus drīkst iesaistīt sintaktiskās konstrukcijās tikai ar vienu prepozīciju (prievārdu). Pēdējā laikā izplatīts divu locījumu savilkums, atstājot abus prievārdus sakārtojumā, bet lietvārda formu otrreiz neminot, piemēram: pirms un pēc valdības sēdes. Dažkārt šāds prievārdu lietojums atbilst neliterārajam sarunvalodas stilam un neitrālā informācijā nebūtu pieļaujams. Šādas konstrukcijas ir nepilnīgas, tās būtu jālabo: pirms valdības sēdes un pēc tās.

Precīzi jālieto atkārtotie un divkāršie saikļi. Piemēram, virkni nedrīkst ievadīt ar gan, bet pēc tam pāriet uz bet:

Pareizi: gan dārzs, gan ēka.

Otrajā daļā pie ne tikai jābūt bet arī:

Pareizi: ne tikai laucinieki, bet arī simtiem talcinieku . .

Jāprecizē arī saistījuma līdzekļi virknē:

Tas svarīgi ne tikai no ekonomiskā, kā arī (pareizi: bet arī) no audzināšanas viedokļa.

Neprecīza virkne veidojas teikumā:

Pēc konfektēm Gotiņa un Krējuma īriss ir liels pieprasījums Valkas, Rīgas, Valmieras, Cēsu, Limbažu, Daugavpils un citu pilsētu lauku veikalos.

To varētu precizēt: ir liels pieprasījums Valkas, Rīgas, Valmieras, Cēsu, Limbažu, Daugavpils, kā arī citu pilsētu un lauku veikalos.