Vārdi iesaistās vārdkopā katrs ar savām gramatiskajām kategorijām (kas izteiktas ar dažādiem gramatiskiem līdzekļiem) un ar savu leksiski semantisko dabu. Atkarā no tā, kādas gramatiskas kategorijas un kāds leksiski semantisks raksturs ir vārdiem, kas veido vārdkopu, latviešu valodā izšķir 3 galvenos vārdu saistīšanas veidus jeb sintaktiskā saistījuma veidus: saskanojumu, pārvaldījumu un piekļāvumu.

Saskaņojums

Par saskaņojumu pieņemts saukt tādu pakārtojuma sakaru, kurā atkarīgais loceklis ar gramatiskajām kategorijām pielāgojas neatkarīgajam loceklim, vārdu formas saista vienāda tipa morfoloģiskās dzimtes, skaitļa, locījuma kategorijas:

jauns darbs,

noteikts uzdevums,

plaukstošs pasākums,

citi pienākumi,

pirmais panākums.

Saskaņojums ir novērots vārda formu savienojumos, kuros galvenais elements ir lietvārds vai tā nozīmē lietots īpašības vārds vai lokāms divdabis, bet atkarīgais - lietvārds (noteicējs spēks, noteicēja vara), īpašības vārds (labs pasākums, laba grāmata), īpašības vārda nozīmē lietots vietniekvārds (cits cilvēks, citi cilvēki), skaitļa vārds (pirmie panākumi, pirmās sekmes), lokāms divdabis (ziedošs krūms, ziedoša ābele). Mainoties galvenā elementa formai, mainās atkarīgā elementa forma.

Pārvaldījums

Pārvaldījums ir pakārtojuma sakars, kurā neatkarīgais loceklis nosaka atkarīgā locekļa locījuma formu:

makšķerēt zivis,

pirkt grāmatu,

dāvināt draugam.

Tradicionālās izpratnes pamatā ir divas pazīmes:

1) pārvaldījums tiek saprasts kā locījuma formas atkarība (tieša vai kopā ar prievārdu);

2) pārvaldījums pretstatā saskaņojumam ir sakars, kura izpausme nav locījuma formas pielāgojums.

Atkarīgais elements vienmēr ir vārda forma, turklāt noteiktas klases vārda forma, t.i., lietvārda locījuma forma.

Galvenais elements var piederēt pie jebkuras patstāvīgo vārdu vārdšķiras. Atkarībā no tā šķirams:

1 ) pārvaldījums, kur neatkarīgais loceklis ir darbības vārds:

vairīties skatiena,

piebiedrojāmies līgotājiem,

ķemmēt matus;

2) pārvaldījums, kur neatkarīgais loceklis ir lietvārds:

ilgas pēc brīvības,

jautājums skolotājam,

saruna ar vīriem;

3) pārvaldījums, kur neatkarīgais loceklis ir īpašības vārds:

pilns spēka,

dārgs tautai,

gadu vecs;

4) pārvaldījums, kur neatkarīgais loceklis ir apstākļa vārds:

līdzīgi bērnam,

tālu no ģimenes,

divatā ar tēvu.

 

Piekļāvums

Piekļāvums ir visbrīvākais sintaktiskā saistījuma veids starp komponentiem vārdkopās.Tradicionālajā izpratnē piekļāvums ir pakārtojuma sakars starp vārdu un nelokāmu vārda formu:

staigāt lēni,

domāt skaidri,

ļoti labs.

Latviešu valodā piekļāvuma saistījums raksturīgs darbības vārda un apstākļa vārda (lasu skaļi, runāju sirsnīgi), darbības vārda personas formas vai nenoteiksmes un nelokāma divdabja (atbildu smaidot, redzu aizejam), darbības vārda, lietvārda vai īpašības vārda un darbības vārda nenoteiksmes (pūlos atcerēties, spēja atcerēties, spējīgs atcerēties), īpašības vārda vai īpašības vārda nozīmi ieguvuša divdabja un apstākļa vārda (ļoti labs, visai patīkams) un divu apstākļa vārdu (ļoli labi, tīri jauki) savienojumiem.

Vārdkopu izveide un precizēšana

Vārdkopas ir patstāvīgākas sintaktiskas konstrukcijas nekā vārdvirknes. Vārdkopu izveidē ir svarīga gan saistāmo vārdu nozīme, gan arī saistīšanās formālās iespējas. Dažkārt visa vārdkopa gan semantiski, gan arī formāli ir neveikla, pat neloģiska, piemēram, tāda ir kalkētā vārdkopa izveidot pilnu koncertu - to varētu precizēt: sarīkot koncertu, sniegt plašu koncerta programmu.

Ja darbības vārdam saliktā vārdkopā piesaistīti vairāki atkarīgie komponenti, tiem savā starpā jābūt atbilstošiem pēc formas: atzīt ko par ko - atzīt grāmatu par interesantu.

Teikumā - par uzvarētāju atzītas divas komandas - nepieciešams labojums: par uzvarētājām.

Vienam darbības vārdam nedrīkst piesaistīt vairākus nozīmes ziņā un formāli atšķirīgus atkarīgos komponentus, piemēram:

Gints spēlē klavieres un kompozīciju, mācās pie Ģederta Ramana. Abi atkarīgie komponenti nesaderas ar darbības vārdu spēlēt, tie var saistīties ar darbības vārdu mācīties: pie Ģederta Ramana mācās klavieru spēli un kompozīciju.

Vairākiem darbības vārdiem ar atšķirīgu saistāmību teikumā nedrīkst piesaistīt vienu atkarīgo komponentu - tādā gadījumā vai nu jāmaina teikuma uzbūve, novēršot darbības vārdu sakārtojumu, vai arī pie katra darbības vārda jāveido cita vārdkopa. Piemēram:

Reportāžā stāstīts par to, kā pilsētā laikus rūpējas un sagatavo kurināmo ziemai. Darbības vārdu saistāmība: rūpēties par ko, sagatavot ko; teikumu varētu precizēt: . . kā rūpējas par kurināmo ziemai un to gatavo.

Neprecīzs saskaņojums var būt ar neīsto vārdu:

daudzveidīgu brīvdienu programma;

ātru darba metožu sistēma;

jaunā benzīna līmeņa rādītājs u. tml.

Jāveido saskaņojums ar īsto vārdu - to nosaka saturs:

daudzveidīga brīvdienu programma;

ātra darba metodes;

jaunais benzīna līmeņa rādītājs.

Nav pieņemams apstākļa vārds īpašības vārda vietā:

Kombinātā sevišķi godā ir remontatslēdznieku brigāde. Pareizi: sevišķā godā.

Konstatētas neveiklas un pat pārprotamas vārdkopas. Piemēram, vārdkopa kreisās rokas pirksti nav precīzi realizēta teikumā:

Viņa knikšķināja vienu pirkstu pēc otra kreisajai rokai.

Konstatētas neveiklas vārdkopas: agronome par ražošanu un sēklkopību - pareizi: sēklkopības agronome.

Tiek jaukti centrālais un atkarīgais komponents: izmantot darbiem pilnu gaismas dienu ir vārdkopa dienas gaisma. Minētajā vārdkopā domāts: 'gaišais laiks, kamēr ir gaišs, gaisma'.

Dažkārt ir ieteicams precizēt vārdkopu komponentu vārdšķiru. Atkarīgā komponenta vārdšķira būtu precizējama vārdkopās tiesāt ar rupjām kļūdām, novērtēt par neapmierinošu u. tml. Labāk: tiesāt aplam, kļūdaini, ļoti nepareizi vai tml., novērtēt neapmierinoši.

Vārdkopa daudz nervu būtu aizstājama ar vārdkopu stipri nervi vai izturīgi nervi: Arodkomitejas darba jautājumus kārtojot, nepieciešama gan sievišķība, gan vīrišķība. Katrā ziņā tas prasa daudz nervu.

Starp vārdkopu komponentiem jābūt semantiskai atbilsmei. Daudzos gadījumos formāli nevainojamas vārdkopas semantiski nav pieņemamas. Piemēram, semantiski nepieņemamas ir vārdkopas radošais sadarbības līgums (radoša var būt sadarbība, nevis līgums), radošais plāns, radošais žurnāls u.tml.

Semantiski neiederas atkarīgie komponenti vārdkopās nospiests garastāvoklis (slikts, nomākts); šķidra ziema (slapja); plāna ziema (silta); ātra trase (pa trasi var gan ātri braukt, trase var būt ērta vai tml.); smagas platības (grūti apstrādājamas) u.tml.

Dažkārt vārdkopās vērojams semantisks pārspīlējums:

gausa nepacietība (var būt gauss cilvēks un cilvēks, kam ir liela pacietība);

milzīgi žūšanas tempi (temps var būt ātrs, nevis liels vai milzīgs);

milzīga (labāk: plaša) programma;

skanīgs pulss;

spēcīgākā (labākā) puķu kolekcija pilsētā;

varens automobilis u. tml.

Atkarīgo komponentu nozīmēs var būt ignorēti svarīgi semantiski elementi, piemēram, vārdkopā neražīgs zudums - zudums vispār nevar būt ražīgs.

Precizējot vārdkopu semantiku, jānovērš komponentu semantiskās nepilnības, galvenokārt nevēlama, pārliecīga nozīmes konkretizācija vai vispārinājums, jēdzienu jaukšana.

Nevēlama konkretizācija parasti vērojama, ja konkrētas nozīmes darbības vārds lietots nevietā, piemēram, Nevar iet pie tautas dziesmas kā pie noteiktas tēmas, neredzot to visā pilnībā. Jāmaina centrālais komponents; reizē ar to var mainīties arī atkarīgā komponenta forma: uztvert, vērtēt tautasdziesmu pēc noteiktas tēmas vai tml.

Būtu jāvairās no darbības vārda aizskart vārdkopās ar lietvārdiem jautājums, problēma: aizskart kutelīgus jautājumus u.tml. Par jautājumu var runāt, sākt runāt u.tml.

Pārāk konkrēta nozīme var būt arī vārdkopas atkarīgajam komponentam: aizpildīt vienu no saistību punktiem; iztirzāt galvenos akcentus u. tml. Var pildīt saistības, nevis aizpildīt vienu to punktu; var iztirzāt jautājumu, nevis akcentu. Pārliecīga konkrētība šādās vārdkopās ir novēršama, attiecīgos konkrētās nozīmes komponentus aizstājot ar iederīgiem vispārīgākas nozīmes vārdiem.

Iepriekš raksturotajai pretēja parādība ir nevēlams vispārinājums. Parasti vispārinātas nozīmes pārspīlējums ir atkarīgajam komponentam: Kombinētās barības ražotāji gan spēj piegādāt plānoto daudzumu, bet ne kvalitāti. Nevar piegādāt ne daudzumu, ne kvalitāti, var piegādāt noteiktas kvalitātes preces noteiktā daudzumā.

Līdzīgi: saindēt planētu ar radioaktivitāti; apgūt lauksaimniecību; kārtot desmitiem dažādu praktisku nepieciešamību u.tml. Labojot vārdkopās jāiesaista jauns komponents: saindēt planētu ar radioaktīvajām vielām; apgūt zināšanas lauksaimniecībā; kārtot svarīgus, aktuālus praktiskus jautājumus.

Retumis pārāk abstrakta ir centrālā komponenta nozīme: ražot puķes, krāšņumu - precīzāk: audzēt puķes.

Atsevišķos gadījumos jākonkretizē visa vārdkopa: Daļa mehanizatoru apkalpoja lopkopību. Ieteicams nosaukt konkrētu darba vietu: strādāt fermās vai tml.

Vārdkopās konstatēts arī neprecīzs darbības virziens. Teikumā Viņš izskrēja tik tuvu braucošam transporta līdzeklim, ka no uzbraukšanas izvairīties vairs nebija iespējams. Subjekts (viņš) ir cietējs, kam var uzbraukt; varētu labot: nebija iespējams izvairīties no braucoša transporta līdzekļa (labāk būtu to nosaukt).

Objekti sajaukti teikumā: Ziemā trotuārs no sniega nekad vēl nav tīrīts; atbrīvot ielas no sniega u. tml. Ieteicams: tīrīt sniegu no trotuāra, no ielas.

Konstatēta vārdkopu komponentu nozīmes neizpratne un jēdzienu jaukšana. Piemēram, gūt augstus ražošanas rādītājus. Rādītāji ir sekundāri, var būt labi rezultāti.

Vārdkopās atkarīgajā komponentā var tikt jaukta nozare ar darītāju: Rajonā kļuvis par trim bērnu hokejistu komandām vairāk. Vārds komanda parasti tiek saistīts ar spēles nosaukumu: futbola, volejbola, tenisa, ūdenspolo, tātad arī hokeja komanda.

Tiek jaukti arī citi jēdzieni - procesa un darītāja nosaukums (zvejas gaitas precīzākas vārdkopas zvejnieka gaitas vietā), darbības nosaukums ar darbības vietas nosaukumu (ganību sākums pareizā ganīšanas sākums vietā), kvantitātes un kvalitātes nosaukumi saistījumā ar vārdiem līmenis, rezultāti, izglītība u. tml.: augstas robežlīnijas, augsti rezultāti (pareizi: labi); augsti uzdevumi (pareizi: lieli), maza izglītība (pareizi: zema) u.tml.

Runājot par skaņām, tiek jaukti jēdzieni augsts un zems; smalks un rupjš: smalka skaņa, smalks tonis u.tml. Skaņa var būt zemāka vai augstāka, dobjāka vai gaišāka, nevis rupjāka vai smalkāka.

Tiek jaukti arī daudzuma un laika kvantitātes un kvalitātes jēdzieni: ilga pieredze (pareizi: liela), tāla popularitāte (labāk: liela) u. tml.

Konstatēta nevajadzīga atkarīgā komponenta humanizācija (šajās vārdkopās cilvēka pazīmes un īpašības tiek piedēvētas parādībām un priekšmetiem):

eksaminēt meistarību eksaminēt var kādu, pārbaudīt viņa meistarību.

Bieži sastopams iestādes, sarīkojuma u. tml. nosaukums attiecīgās iestādes vai darbinieku nosaukuma vietā:

Mēs gribam pateikt paldies savai katlu mājai.

Lieka humanizācija sastopama arī vārdkopās:

atbildīgs (labāk izšķirošs) posms;

kliedzoša (labāk: ļoti liela) nolaidība;

krietnākais (pareizi: labākais) rezultāts;

untumaini (labāk: mainīgi) laika apstākļi;

respektablas (varētu būt: svarīgas, nozīmīgas) sacensības u. tml.

Tas ir sarunvalodas lietojums, kurā var veidoties un arī veidojas jaunas vārdu nozīmes - nozīmju pārnesumi, taču pārspīlējumus jācenšas novērst. Piemēram, kauslīgas ārpolitikas vietā labāk gan teikt: agresīva ārpolitika.

Konstatēts arī pretējs process - dehumanizācija. Piemēram, īpašības vārdu sens lieto, runājot par priekšmetiem un parādībām (sena vāze; sena pagātne), arī par cilvēkiem vai to kopumu kā vēsturisku kategoriju (senas tautas, senie latvieši), bet piemērā: šķind apbalvojumi, ejot senajiem karavīriem labāk lietot īpašības vārdu vecs; te parādās saistāmības leksiskais aspekts - vārdu leksiska atlase. Vārdkopu komponentiem jābūt ne tikai semantiski, bet arī leksiski atbilstošiem: var būt vārdi ar kopēju semantiku, pat sinonīmi, bet kāds no tiem saistījumā var neiederēties.

Piemēram, var smelties ierosmi, bet parasti nelieto vārdkopu smelties impulsu, kaut gan vārdiem impulss un ierosme ir nozīmes kopība - šie vārdi ir sinonīmi. Līdzīgi arī: dziļi runāt par kādu tematu - var kaut ko dziļi izprast, var dziļi just, var būt dziļas jūtas un dziļi vārdi, bet netiek lietota vārdkopa dziļi runāt.

Ir konstatētas neloģiskas vārdkopas - tajās parasti ir apvienoti pretējas vai citādi nesaderīgas nozīmes vārdi:

aptuveni precizēt;

dalīties neveiksmēs;

Klusībā cerējām, ka mājinieces neizturēs un kaut mazdrusciņ zaudēs galvu;

izaudzēt liellopu gaļu u.tml.

Var kaut ko aptuveni rezumēt, bet ne precizēt; galvu var zaudēt tikai pavisam; var audzēt liellopus gaļai, kaušanai.