VĀRDU SAVIENOJUMI AR PAKĀRTOJUMA ATTIEKSMI STARP KOMPONENTIEM JEB VĀRDKOPAS

Vārdu savienojums ar pakārtojuma attieksmi starp komponentiem jeb vārdkopa atspoguļo divu vai vairāku realitātes parādību attieksmes. Tā, piemēram, teikumā Dzeltenas lapas čaukstēja zem kājām ir divas vārdkopas - dzeltenas lapas un čaukstēja zem kājām. Pirmajā vārdkopā - dzeltenas lapas - saskatāma attieksme starp priekšmetu (lapas) un tā pazīmi (dzeltenas), otrajā vārdkopā - čaukstēja zem kājām - attieksme starp darbību (čaukstēja) un tās realizēšanās vietu (zem kājām).

Par patstāvīgiem vārdkopu komponentiem var būt tikai pilnnozīmes vārdi, kas atbilst atsevišķiem jēdzieniem; turpretim palīgvārdi, kas atsevišķus jēdzienus nenosauc, bet izsaka attieksmes starp pilnnozīmes vārdiem, par patstāvīgiem vārdkopu komponentiem nevar būt. Tāpēc, piemēram, par vārdkopām nav uzskatāmi prievārdu savienojumi ar lietvārdiem (pēc darba, aiz upes) un saliktās darbības vārda formas (palīgdarbības vārds, kas šais formās ietilpst kā to sastāvdaļa, nav lietots kā pilnnozīmes darbības vārds, piemēram, esmu stāstījis, būšu piecēlies).

Vārdkopas var būt vienkāršas, saliktas, paplašinātas un saliktas paplašinātas.

1. Vienkāršo vārdkopu veido divi pilnnozīmes vārdi, no kuriem viens ir pakārtotājs jeb neatkarīgais vārds, otrs - pakārtojamais jeb atkarīgais vārds. Tā, piemēram, vārdkopā dzert ūdeni neatkarīgais vārds jeb vārdkopas neatkarīgais komponents ir darbības vārds dzert, bet atkarīgais vārds jeb vārdkopas atkarīgais komponents - lietvārds akuzatīvā ūdeni, kas konkretizē darbības vārda dzert nozīmi. Vienkāršas vārdkopas ir arī, piemēram, palīdzēt tēvam, iet pa ceļu, strādāt par grāmatvedi; kaimiņa suns, pirmais sniegs, klausīties mūziku, ļoti skaisti.

Vienkāršās vārdkopas tīrā veidā teikumā sastopamas samērā reti; parasti tās ietilpst saliktu, paplašinātu vai saliktu paplašinātu vārdkopu sastāvā.

 

Saliktās vārdkopas ir divējādas.

1) Salikta vārdkopa veidojas, ja neatkarīgajam vārdam pakārtoti divi vai vairāki pilnnozīmes vārdi vai arī pilnnozīmes vārdi kopā ar prievārdiem. Salikta vārdkopa ir, piemēram, noraut ābolu no zara, kur neatkarīgajam vārdam noraut tiešajā pārvaldījumā pakārtots vārds ābolu, bet netiešajā - lietvārda ģenitīvs zara kopā ar prievārdu no. Tādā pašā kārtā radušās arī saliktas vārdkopas vest sienu no pļavas šķūnī, pārvērst purvu par dārzu, iet uz veikalu pēc maizes u. c.

2) Salikta vārdkopa veidojas arī tad, ja kāds vārds pakārtots diviem vārdiem. Pie šā tipa saliktajām vārdkopām pieder, piemēram, vārdkopas ar divkārši atkarīgu divdabi, īpašības vārdu, skaitļa vārdu vai vietniekvārdu, piemēram, tēvs noguris apsēdās, redzu pļavu nopļautu, bērni izauga lieli, grīdu krāsosim brūnu, brālis strādā viens, skolēni pieteicās visi. Vārdkopā tēvs noguris apsēdās divdabis noguris pakārtots darbības vārdam apsēdās un lietvārdam tēvs, vārdkopā redzu pļavu nopļautu divdabis nopļautu pakārtots pārejošam darbības vārdam redzu un lietvārdam pļavu.

3. Vārdkopas, kurās viens vai vairāki vārdi vai arī vesela vārdkopa pakārtota atkarīgajam komponentam, ir paplašinātas vārdkopas. Piemēram, vārdkopā uzrakstīt garu vēstuli atkarīgajam vārdam vēstuli pakārtots īpašības vārds garu, bet vārdkopā sēdēja kuplo koku paēnā atkarīgajam vārdam paēnā pakārtots lietvārda ģenitīvs koku, kam savukārt pakārtots īpašības vārds kuplo jeb citiem vārdiem - atkarīgajam komponentam paēnā pakārtota vārdkopa kuplo koku.

4. Ja viens vai vairāki vārdi vai vesela vārdkopa pakārtota atkarīgajam komponentam vai atkarīgajiem komponentiem saliktā vārdkopā, tad izveidojas salikta paplašināta vārdkopa, piemēram, noraut sārtu ābolu no zara, noraut sārtu ābolu no nolīkuša zara. Dažkārt, paskaidrotājiem elementiem pievienojoties gan vienam, gan otram komponentam, izveidojas plaša apjoma saliktas paplašinātas vārdkopas, piemēram, desmit soļu plata sprauga ar koka sētu viņā pusē; šķērsām smalcinātu akmeņu šoseja ar baltiem stabiem gar abām malām.