SAVRUPINĀTS PIELIKUMS
Mūsdienu latviešu valodā bieži savrupina pielikumu. Savrupinātais pielikums, tāpat kā nesavrupinātais pielikums, raksturo kādu ar lietvārdu vai vietniekvārdu nosauktu priekšmetu vai parādību, parasti atrodas aiz raksturojamā vārda un saskan ar to locījumā. Savrupinātais pielikums ir izteikts ar lietvārdu vai kādu lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
Bet tēvs, Silmežs, turējās vidus ceļā, neiejaukdamies nekur.
Bet kādēļ viņa, šī fabrikas meiča, citiem stāsta niekus?
Un vai tad viņam, Andrejam Čuprim, gluži tāpat kā direktoram, arī nemācās virsū nepārtraukta daudzo dienas darbu straume.
Daudz daudz visādu ļaužu, piedrūzmējas pilnas istabas, tā ka mēs, mazie, netiekam nemaz iekšā.
Ozols pazina - tas bija vecais Vēvers, agrākais pagasta rentnieks.
Savrupinātais pielikums raksturo arī uzrunu.
Ai tējas roze, dzeltens rīta zieds,
Zem galvas viz tev ielas asfalts ciets!
Ozolīti, zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Savrupinātais pielikums vai savrupinātā pielikuma grupa vienmēr atrodas tieši aiz raksturojamā vārda.
Kādu dienu jūnija pirmajā pusē Urgās ieradās neparasts ciemiņš - Bruno Paceplis.
Vasarā mēs ar vecomāti gājām ciemā pie viņas krustmeitas, manas krustmātes.
Jūnijs, pirmais vasaras mēnesis.
Savrupinātais pielikums parasti saskan ar raksturojamo vārdu dzimtē, skaitlī un locījumā.
Un sevišķi labi draugi mēs esam ar persieti, piestātnes sargu, kuru es godāju par Mešadi.
Asara palaida piezīmi gar ausīm un turpināja neizsacīto domu, ko bija pārtraukusi Sarma - šī saviem gadiem pārāk iedomīgā skuķe.
Kad nāca vīrieši no darba mājā, tad vērpējas ratiņus un mūs, bērnus, sacēla gultās.
Viņam, lauciniekam, nepatīkami, kad pakavi saceļ tādu troksni.
Savrupinātais pielikums ar raksturojamo vārdu var saskanēt tikai locījumā un skaitlī, bet nesaskanēt dzimtē. Tādos gadījumos raksturojamais vārds un vārds, ar kuru izteikts savrupinātais pielikums, ir katrs savas gramatiskās dzimtes.
Ko viņa, viens vecs cilvēks, ar tiem iesāks?
Divi bēri darba zirgi un trešais kumeļš, melna, apaļa ķēvīte, kura, kā par brīnumu, vēlāk kļuva sirma.
Bet vēl viņa seja bija gluda un saulaina, bez raksturīgajām līnijām, kuras dzīve - lielais, nežēlīgais mākslinieks - iezīmē ar savu aso zīmuli.
Izšķir savrupināto pielikumu un savrupinātā pielikuma grupu. Savrupinātais pielikums ir izteikts vai nu ar vienu patstāvīgas nozīmes vārdu vai arī ar jēdzieniski nedalāmu vārdu savienojumu, kam parasti ir īpašvārda nozīme.
Rudens mēness pāri spulgo Dārza košām zvaigznēm - astrām.
Nu, paši redzējāt: darīju, ko varēju, bet viņš, blēdnieks, neklausa.
Mēs, mazie, ņēmām saimnieku par priekšzīmi un bijām ļoti nopietni.
Savrupinātā pielikuma grupas galvenais vārds ir lietvārds, ko paskaidro viens vai vairāki saskaņotie un nesaskaņotie apzīmētāji vai arī kāds apstāklis.
Tā bija Anita, šī jaukā, gaišredzīgā sieviete, kas viņus izglāba.
Mārtiņš- jauns puisis ar lielām cietām akmeņu skaldītāja rokām - tik cieši saspieda Ūlupa pirkstus, ka tie iesāpējās.
Ozolu Mirdza, tolaik vēl skolas meitene, tagad izaugusi par slaidu, skaistu jaunavu.
Robertam ir atbraucis ciemiņš, tas students no Rīgas.
Savrupinātais pielikums un raksturojamais vārds nosauc vienu un to pašu īstenības objektu, turklāt savrupinātais pielikums paskaidro ar raksturojamo vārdu nosaukto priekšmetu, parādību vai dzīvu būtni pēc kādas tā raksturīgas pazīmes, īpašības.
Ezis, gudrinieks, savāca savā paslēptuvē veselu kaudzi sausu lapu.
Daugaviņa, māmuliņa, Zelta sēklu viļņos sēji, Zilus linus izauklēji.
Savrupinātais pielikums paskaidro ar raksturojamo vārdu nosaukto personu pēc nodarbošanās, radniecības, sabiedriskā stāvokļa, dzīves vietas, dzimuma, vecuma vai tml.
Līdz ar svešajiem kungiem bija atbraucis kāds, kuru Oskars vismazāk gaidīja - Roberts, viņa brālis.
Pie Kajaka pienāca jaunākā atvase, gadus četrus vecs tēvam līdzīgs zēns uz acīm nobrukušu jūrnieka cepuri, bet tēvs lika dēlēnam iet pie mātes.
Savrupinātais pielikums var precizēt, atklāt raksturojamā vārda saturu, ja raksturojamais vārds ir izteikts ar vietniekvārdu.
Naktī pūta viegls vējiņš, bet tas bija rītenis, malas vējš - saulei lecot, tas parasti rima un dažas stundas jūra bija gluda kā dīķis.
Un galvenais, ka viņš, visa darītājs, pats palika ārpusē un neredzams.
Raksturojamo vārdu var paskaidrot vairāki savrupināti pielikumi vai savrupinātā pielikuma grupas no dažādiem viedokļiem.
Ir tāda gara grāmata, kurā pierakstīti visi paziņas, gan draugi, gan nedraugi.
Šī mīļā krustmāte nebija cita kā Ziediņiene, Silmeža māsa un Trīnes krustmāte.
Savrupināto pielikumu, kā arī ar savrupināto pielikumu raksturojamo vārdu var paskaidrot apzīmētāja palīgteikums:
Reizē ar Lieni - tikai no otras puses - Vanagu pagalmā ienāca Mālnieka tēvs, garš, sauss vecis, kura mājas, no Vanagiem uz rītiem skatoties, lejā birzs malā starp ozoliem un ābelēm bija redzamas.
Savrupināto pielikumu var paskaidrot kāds cits savrupināts pielikums, tā ka veidojas savrupināto pielikumu virkne. Katrs no šiem pielikumiem var būt izteikts gan ar vienu patstāvīgas nozīmes vārdu, gan arī ar vārdu grupu.
Tur tūliņ novietojās saimnieka tēvs, vecais Kociņš, - liels, plecīgs vecis, garu, sirmu bārdu un milzīgām, kaulainām rokām.