SALIKTS  BEZSAIKĻA  TEIKUMS

 

Saliktos bezsaikļa teikumos komponenti ir piekārtoti viens pie otra vai cits pie cita tā, ka tiem nav nepieciešams vārdiski izteikts sintaktiskā sakara norādītājs - saiklis vai saikļa vārds.

Zāle mazajos māju dārzos mirdz smaragdaini zaļa, labsirdīgās tulpes, jau pārziedējušas, liec lejup ziedu kausus.

Saule jau bija norietējusi, pār ezeru tālu sniedzās zilganās meža ēnas, vizēja mēness tilts.

Miglainā rītiņā

Es izbridu linu lauku;

Saķērās linu ziedi

Manā zīļu vainagā.

Salikta bezsaikļa teikuma uzbūve un starp komponentiem esošā sintaktiskā sakara raksturs neļauj šos teikumus pilnīgi pielīdzināt ne saliktiem sakārtotiem, ne saliktiem pakārtotiem teikumiem, kaut arī sintaktiskais sakars saliktos bezsaikļa teikumos dažkārt var ietvert zināmas sakārtojuma vai pakārtojuma pazīmes, bet šīs pazīmes nav obligātas - bieži vien to nemaz nav, un turklāt palaikam tām ir jēdzienisks raksturs. Jēdzienisko attieksmju ziņā starp salikta bezsaikļa teikuma komponentiem var būt attieksmes, kas vairāk vai mazāk atbilst vai ir tuvas te saliktā sakārtotā, te saliktā pakārtotā teikumā sastopamām attieksmēm.

Kadiķīši mirdzēja jaunā zaļumā, priede locījās mīkstā vējā (laika attieksme - tāpat kā saliktā sakārtotā teikumā).

Būtu elektrība - būtu gaišums visai istabai (nosacījuma attieksme - tāpat kā saliktā pakārtotā teikumā).

Ap pusnakti dzirdu, nāk no meža puses soļi (objekta attieksme - tāpat kā saliktā pakārtotā teikumā).

Salikta bezsaikļa teikuma komponentu saistījums ir atšķirīgs no salikta saikļa teikuma komponentu saistījuma arī tāpēc, ka saiklis vai saikļa vārds, kam ir sava vispārīgāka vai arī šaurāka funkcionāla nozīme, precīzāk vai arī mazāk precīzi norāda uz komponentu savstarpējo sintaktisko sakaru un jēdzieniskām attieksmēm. Ja starp komponentiem vienlaikus iespējamas vairākas jēdzieniskās attieksmes, saiklis vai saikļa vārds parasti izdala vienu no šiem jēdzienisko attieksmju veidiem kā dominējošo attieksmi. Turpretī, ja saliktā teikumā saikļa vai saikļa vārda nav, starp komponentiem vienlaikus pastāvošās dažādās iespējamās jēdzieniskās attieksmes var tikt uztvertas kā vienlīdz vērtīgas, vienā laikā eksistējošas, un tāpēc teikuma komponentu jēdzieniskās attieksmes ne vienmēr precizējamas par kādu vienu noteiktu jēdzienisko attieksmju veidu. Tādā kārtā viens un tas pats saliktais bezsaikļa teikums dažkārt var atbilst dažādiem saliktiem saikļa teikumiem. Salikto bezsaikļa teikumu lielākajā vairumā, it īpaši tajos gadījumos, kad starp vieniem un tiem pašiem komponentiem vienlaikus iespējamas vairākas jēdzieniskās attieksmes, izšķīrējs faktors, nosakot jēdzieniskās attieksmes starp salikta bezsaikļa teikuma komponentiem, ir konteksts (runas situācija), komponentu saturs un intonācija.

Vienreiz suni pieviļ ar kaulu, otrreiz ne ar gaļu nepievils.

Katru rudeni vienu apcirkni pieberam ar miežiem, visai ziemai pietiek.

Saliktos bezsaikļa teikumos starp komponentiem realizējas savdabīgs gramatisks neatkarīgums. Taču starp komponentiem esošajam sintaktiskajam sakaram visos gadījumos neatkarīguma pakāpe nav vienāda.

1. Sintaktiskais neatkarīgums vispilnīgāks ir saliktos bezsaikļa teikumos, kuros viens pie otra vai cits pie cita piekārtotie komponenti izsaka samērā patstāvīgu domu, bet šie komponenti kopumā visi apvienoti vienā noslēgtā un intonatīvi pabeigtā jēdzieniskā un sintaktiskā veselumā - saliktā bezsaikļa teikumā.

Visas upes ietek jūrā, katra ūdens lāse ilgojas jūras plašuma.

Lejas saules elpa plaukstā, zelta bite sirdi dzied.

Marta domu pilna raudzījās tālumā, Oskars nomākts vairījās paskatīties uz meiteni.

 

2. Citos saliktos bezsaikļa teikumos komponenti ir saistīti noteiktā jēdzieniskā atkarībā. Līdz ar to komponentu sintaktiskajam sakaram, nepiemīt arī pilnīgs sintaktisks neatkarīgums. Šādos teikumos kāds no komponentiem iegūst zināma raksturotāja nozīmi attieksmē pret citā komponentā izteikto saturu vai arī kādu vārdu raksturojamā komponentā.

Pavasarī iedēstīsi vienu kartupeli, līdz rudenim izaugs vesels sieks.

Jāizpeldas - Ievai iekrīt prātā.

Nebija nekādu šaubu - sāka jau tumst.

Bet tūlīt viņš paskatījās caur logu sienas pulkstenī - tas rādīja bez ceturkšņa deviņus.

Kristīne Dziesma raugās - vīrs liek Edgaram atnest jaunu krūzi pašdarinātā vieglā alus.

Zēns pagrieza galvu uz kadiķiena pusi, - govis ganījās mierīgi.

Saliktam bezsaikļa teikumam var būt divi vai vairāki komponenti. Vienkāršākais salikta bezsaikļa teikuma veids ir teikums ar diviem komponentiem; tie ir nepaplašināti salikti bezsaikļa teikumi.

Daudzās mājās ļaudis vēl bija augšā, logos spīdēja ugunis.

Marčs apskatījās - viņš bija palicis gluži viens uz platā lielceļa.

Par šaurām dzijām bedrēm ezerā līdz šim nekas nebija dzirdēts - tās parasti izveidojās tikai tekošu ūdeņu dibenos.

Ezerā allaž perēja pīles, zosis un citi ūdens putni, paretam pavasaros atlaidās arī pa gulbju pārim.

Vasaras naktis ir brīnum īsas, tās paiet nemanot.

Audējs auž, krāsainas dzijas mijas un vijas.

Salikti bezsaikļa teikumi, kuros ir vairāk nekā divi komponenti, ir paplašināti salikti bezsaikļa teikumi.

Bija nakts, retas zvaigznes mirgoja tur augšā, mazi mākoņi ātri skrēja mēnesim garām.

Vasarā pļavās zuzēja, stiepās augšup zāļu stiebri, visa apvārsnī ietvertā pļavu bļoda ziedēja, kūpēja, smaržoja, upē šaudījās un plīkšķinājās zivis, vībotnī, grīslī un smilgās ložņāja un tarkšķināja griezes, meldru kātos plīvinājās zilie upes tauriņi.

Salikta bezsaikļa teikuma komponentu saistītāji un jēdzienisko attieksmju rādītāji var būt:

1 ) intonācija,

2) vārdu kārta komponentos,

3) teikuma komponentu novietojums,

        4) izteicēja vai galvenā locekļa funkcijā lietota darbības vārda laika formas un izteiksmes,

5) raksturotāja komponenta saistījums ar raksturojamā komponenta pārejošu darbības vārdu, retāk - nepārejošu darbības vārdu,

6) tādi vārdi vienā komponentā, kuru leksiskajai nozīmei par paskaidrotāju nepieciešams kāds salikta bezsaikļa teikuma komponents,

7) kāda kopēja vārda vai vārdu savienojuma lietošana - visos vai dažos - komponentos, tāpat arī viena un tā paša vārda atkārtošana vairākos komponentos,

8) īpašu leksisku vienību izmantošana.

No šiem komponentu saistītājlīdzekļiem intonācija ir sastopama jebkurā salikta bezsaikļa teikuma veidā, pārējie ne visi ir nepieciešami ikkuram salikta bezsaikļa teikuma veidam.

Intonācija ir galvenā salikta bezsaikļa teikuma komponentu saistītāja. Bieži vien tikai ar intonāciju var atšķirt vienu salikta bezsaikļa teikuma veidu no otra.

Saliktā bezsaikļa teikumā spilgti izpaužas tāds intonācijas elements kā pauzes. Pauzes, kas reizē gan nošķir vienu salikta bezsaikļa teikuma komponentu no otra, gan arī tos saista, saliktos bezsaikļa teikumos ir lielākas, vairāk jūtamas nekā saliktos saikļa teikumos.

Cauri puteņiem izdzirdu spēji -

Pēkšņi dziesma par vasaru skan.

Es jutu - lietus slāpa zeme, zāle, koks.

Mirdz ezers,

Kliedz meža pīles,

Pirmie rudens tīmekļi slīd.

 

2. Salikta bezsaikļa teikuma komponentu saistīšanā noteikta nozīme ir arī vārdu kārtai komponentos. Visos saliktos bezsaikļa teikuma veidos vārdu kārta komponentu saistīšanā nav vienlīdz nozīmīga, bet dažos šo teikumu veidos tā ir būtisks saistītājlīdzeklis. Tā, saliktos bezsaikļa teikumos ar nosacījuma attieksmi starp komponentiem tai komponentā, kas izsaka nosacījumu, vairāk parasta ir netiešā vārdu kārta, t.i., izteicējs nostājas pirms teikuma priekšmeta.

Neizdabāsi pagasta večiem - tevi padzīs.

 

3. Dažos salikta bezsaikļa teikuma veidos komponentu saistīšanā nozīmīgs ir arī teikuma komponentu novietojums. Tā, saliktos bezsaikļa teikumos ar nosacījuma attieksmi tas komponents, kas izsaka nosacījumu, parasti atrodas pirmajā vietā, piemēram, Būtu tāda dūša - ietu atpakaļ klētī un liktos uz auss.

 

4. Salikta bezsaikļa teikuma komponentus vienā veselā sintaktiskā vienībā saista arī izteicēja funkcijā lietotā darbības vārda izteiksmes un laika formas. Darbības vārda izteiksme kā saistītājlīdzeklis labi saskatāma tajos saliktajos bezsaikļa teikumos, kuros kādā no komponentiem izteicējs ir darbības vārds atstāstījuma izteiksmē.

Iesākumā Reinis domāja, viņa sieva esot saslimusi.

 

5. Salikta bezsaikļa teikuma komponentu ciešs saistījums veidojas tais gadījumos, kad vienā komponentā ir pārejošs darbības vārds, retāk - nepārejošs darbības vārds, kura nozīmi papildina otra komponenta saturs.

Un redzu - gulbju pāris gar niedrēm peld, gluži tuvu krastam.

 

6. Salikta bezsaikļa teikuma komponentus sintaktiskā vienībā var saistīt vienā komponentā iekļauts vārds vai vārdu savienojums, kura nozīmes konkretizējums ietverts salikta bezsaikļa teikuma otrajā komponentā vai vairākos sekojošos komponentos. Parasti konkretizējamais vārds ir lietvārds vai lietvārds kopā ar apzīmētāju.

Krastiņu Pēterim filmā nācis klāt jauns un rets uzņēmums: vālodze itin rāmi sēdējusi ligzdiņā.

 

7. Noteikta nozīme salikta bezsaikļa teikuma komponentu saistīšanā ir arī vārdam vai vārdu savienojumam, kas ir kopējs visiem vai dažiem teikuma komponentiem. Šis kopējais vārds vai vārdu savienojums palaikam atrodas pirmajā komponentā.

Pa nakti liekais ūdens bija apsalis, peļķes uz ledus nozudušas.

Kārklu un elkšņu zari man švīkstēja gar ausīm, egļu zari birdināja sniegu sejā un aiz kakla.

Pļavā sisināja zaļo sienāžu tūkstoši, vējš maigi žūžoja koku lapās un lieca sidrabainās smilgas.

Noteikta nozīme salikta bezsaikļa teikuma komponentu saistīšanā ir kāda vārda vai vārdu savienojuma atkārtojumam komponentos.

(Vai tiešām rudens jau?) Vēl tikko rudzi briest, vēl pļavu tērcēs smaržo siena vāls, vēl tikko auzu lauks sāk skaras riest, ir sniegs vēl tāls, - vēl sejā vēji nesāk salu sviest.

 

Zināma īpatnība piemīt tiem saliktajiem bezsaikļa teikumiem, kuros atkārtojas viens un tas pats teikuma priekšmets un katrreiz ir saistījumā ar citu izteicēju vai otrādi - atkārtojas viens un tas pats izteicējs un katrreiz ir saistījumā ar citu teikuma priekšmetu. Šādi teikumi sastopami kā folkloras valodā, tā arī mūsdienu valodā.

Viņš gaidīja, viņš ilgojās, viņš traucās tai pretī ar visu dvēseles spēku.

Klusēja lauki, klusēja mežs.

Trīcēj’ kalni, trīcēj’ lejas,

Man augot bāliņos;

Netrīc kalni, netrīc lejas,

Tautiņās noejot.

8. Saliktos bezsaikļa teikumos jēdzienisko attieksmju izteikšanai un komponentu saistīšanai izmanto arī atsevišķas leksiskas vienības. Tā, piemēram, secīgas darbības attēlošanai otrā komponentā var lietot vārdus vai vārdu savienojumus, kas norāda, ka darbība notiek secīgi, piemēram, drīz, pēc brītiņa, beidzot u.c.

Tā nu visi četri iet, beidzot uznāk tumsa.

Nesen es kādā viesizrādē biju, drīz par to lasīt nācās garu recenziju.

Lodziņš apdzisa, pēc brītiņa čīkstēdami grabēdami vērās vārti, ragavas iebrauca muižas sētsvidū.