TIEŠS PALĪGTEIKUMU PAKĀRTOJUMS

Paplašinātā saliktā pakārtotā teikumā ar tiešo pakārtojumu visi palīgteikumi var attiekties uz vienu un to pašu vārdu virsteikumā vai arī viens (vai vairāki) palīgteikumi attiecas uz vienu, otrs (vai pārējie) - uz citu tā paša virsteikuma vārdu.

Palīgteikumi, kas attiecas uz vienu un to pašu vārdu virsteikumā, var paskaidrot šo vārdu no viena un tā paša viedokļa vai arī no dažādiem viedokļiem. Tādā kārtā palīgteikumi tiešajā pakārtojumā var būt gan viena

nosaukuma, vienas nozīmes palīgteikumi, gan arī dažāda nosaukuma, dažādas nozīmes palīgteikumi.

I. Ja uz vienu un to pašu virsteikuma vārdu attiecas viena nosaukuma palīgteikumi, kas paskaidro šo vārdu no viena un tā paša viedokļa, tad šādus palīgteikumus sauc par vienlīdzīgiem palīgteikumiem.

Viļņu un priežu šalkoņai cauri es dzirdēju, kā tālumā runā sliedes, kā atskan elektriskā sirēna, kā cits pēc cita aizdun vilcieni.

Paplašinātā saliktā pakārtotā teikumā vienlīdzīgos palīgteikumus virsteikumam var pakārtot ar vienu un to pašu saikli vai pakārtojuma vārdu vai arī katru palīgteikumu ar citu saikli vai pakārtojuma vārdu.

1. Vienlīdzīgos palīgteikumus ievada viens un tas pats saiklis vai pakārtojuma vārds.

Jā, pat drūmais un briesmīgais ar laiku var kļūt valdzinošs, ja ar to saistās kāda dziļāka jēga, ja tas ir nepieciešams un neizbēgams kaut kā gaiša un skaista sasniegšanai.

Kaut gan ceļš gāja caur Ķenča tuvākiem kaimiņiem un kaut gan visi tie skatītāji bija viņam pazīstami, tad tomēr viņš negrieza ne acu uz tiem, bet laida vien pilnā spēkā tālāk, grožus lepni turēdams un brīžam ar pātagu plīkšķinādams.

Rita aizmirsa, ka ir skolotāja, ka zēni trokšņo un ka vajadzētu tos savaldīt.

Ja divus vienlīdzīgus palīgteikumus saista saiklis un, tad otrajā palīgteikumā pakārtojuma vārdu aiz un dažkārt neatkārto.

Izvadījusi savus abus bērnus uz skolu, Anita sajuta, ka mājās pēkšņi iestājies neparasts klusums un viņas dzīvē radies savāds tukšums.

Aprīļa sākumā, kad sniega sega kļuva pavisam plāna un lielie ciņi jau kūpēja un saulē sildīja savas brūnās un spurainās muguras, Vilku purva mežonīgo klusumu iztraucēja savāds troksnis.

Arī tais gadījumos, kad divus vienlīdzīgus palīgteikumus savstarpēji saista pretstata saiklis bet, pakārtojuma vārdu otrajā palīgteikumā aiz bet nemēdz atkārtot.

Upīte, turpinot savu gaitu aiz dzirnavām, iegrauzās padziļā gravā, kuras vienā krastā akmens sviediena attālumā no lielceļa bija ierīkotas grantsbedres, bet otrā krastā stāvēja Silāres mežniecība.

Kalnu piekājē, ko dienās karsēja tveicīgā saule, bet naktī kā ar ledainu roku glāstīja aukstās gaisa strāvas no kalnu virsotnēm, neauga gandrīz neviens zaļums.

2. Paplašinātā saliktā pakārtotā teikumā vienlīdzīgos palīgteikumus var ievadīt arī dažādi saikļi un pakārtojuma vārdi.

Bet par to man vajadzēja visu izstāstīt, kā tagad izskatās stūra ābele, kā jaunās plūmītes vecajā dārzā, ko mūsu stādītās eglītes dara un cik strazdu pūru ir istabas gala bērzos.

Viņš saņēma sīkas instrukcijas, kas jādara, kādas ziņas jāvāc, ar ko jācenšas iepazīties.

Nevarēdams pats vairs piecelties un pieiet pie lodziņa, viņš lika Līzei stāstīt, ko laukā redz, vai kāds nebrauc garām, vai vīri neved no pļavas sienu vai malku no meža.

Tekstveidē jāievēro nosacījums: ja vienlīdzīgu palīgteikumu ievadīšanai izvēlēti attieksmes vietniekvārdi kas vai kurš, tad visos palīgteikumos lietojams tikai viens no tiem. To locījumi var būt dažādi, turklāt kas lokatīva formu aizstāj ar apstākļa vārdu kur:

Dažreiz saistītājvārds, kas ievada palīgteikumus, ir tikai pirmajā vai dažos no tiem:

Kā man gribas, Lai liepas nebeigtu ziedēt, / lieti nebeigtu līt un cilvēki būtu cilvēki.

Pagaidi, kad vārti skries ķert futbolbumbu un mērķis nāks šurp, lodi diedelēdams.

Kad upē nav atvaru, kad ūdens ir remdens, kad alus ir novadējies un cilvēki ar sevi nestrīdas, uzvar muļķi.

Paplašinātā saliktā pakārtotā teikumā ar tiešo pakārtojumu par vienlīdzīgiem palīgteikumiem var būt visi palīgteikumu veidi. Visbiežāk sastopami vienlīdzīgi laika apstākļa palīgteikumi, nosacījuma palīgteikumi, apzīmētāja palīgteikumi, papildinātāja palīgteikumi. Vienlīdzīgie palīgteikumi rindojas cits pie cita un attieksmē pret virsteikumu- pa daļai atkarībā no palīgteikuma tipa - ieņem dažādas pozīcijas.

1. Bieži vienlīdzīgo palīgteikumu virkne atrodas pirms virsteikuma. Šādā pozīcijā parasti ir laika apstākļa palīgteikumi, nosacījuma palīgteikumi, arī citi palīgteikumi.

Kad nosarkst pīlādzis aiz žoga, kad dzidrajās tālēs sasaucas gājputnu klaigas, kad rasainos rītos jūtama dzestruma elpa, tad ir pienācis rudens.

Kad matos sabirst sudrabota sarma un plecos krietna gadu nasta, kad darba takās noiets diezgan soļu, pienāk laiks pelnītai atpūtai.

Kad izdziest jasmīnmalds un meža rozes sārtums Un, dienai pagaistot, sāk kvēlot balta nakts, Kad sakņu dārzos veidojas un briest jau kartupeļu gums Un vagās baltiem ziediem uzzied laksts, Tad - jūnijs.

Ja uz "Taganrogas" darbi ietu pilnā sparā, ja kapteinis būtu atbraucis agrāk un ja Ķurzēnu Lilijas ceturtā vēstule būtu atnākusi pāris dienu agrāk, tad varbūt Ingus dzīvē daudz kas izveidotos savādāk.

2. Vienlīdzīgie palīgteikumi var nostāties arī aiz virsteikuma. Šādā pozīcijā visbiežāk var sastapt apzīmētāja palīgteikumus un papildinātāja palīgteikumus.

Abi, cēlušies no visnabadzīgākām aprindām, kala dzīvi ar tādiem veseriem, kas bija pa spēkam un ko liktenis pasvieda pa tvērienam.

3. Retāk paplašinātā saliktā pakārtojuma teikumā vienlīdzīgie palīgteikumi nostājas starp virsteikuma vārdiem tieši aiz tā vārda, kuru tie paskaidro. Šādā pozīcijā visbiežāk izlietoti vienlīdzīgi apzīmētāja palīgteikumi.

Cilvēks, ko Aivars vēlējās satikt un kam gribēja prasīt padomu, bija Jānis Līdums.

Zeme, ko viņi mīlēja un kas viņus daudzkārt bija sargājusi, slēpusi un sildījusi, tagad draudēja tos aprīt un nosmacēt.

II. Paplašinātā saliktā pakārtotā teikumā uz vienu un to pašu vārdu var attiekties arī dažāda nosaukuma, dažādas nozīmes palīgteikumi, kas šo vārdu paskaidro katrs no sava viedokļa. Palīgteikumi, kas, attiekdamies uz vienu un to pašu vārdu virsteikumā, paskaidro šo vārdu no dažādiem viedokļiem, nav vienlīdzīgi palīgteikumi, un tos var saukt par nevienlīdzīgiem palīgteikumiem. Šādos saliktos teikumos palīgteikumi parasti aptver virsteikumu no abām pusēm, retāk - seko cits citam aiz virsteikuma.

Ja atgulstas zem šī ozola, tad sākumā tikai pamanāms, ka robainās lapas domīgi ņirbinās ap līkumotiem, pelēku sūnu apaugušiem zaru turekļiem.

Ja viņa grib būt pret sevi vaļsirdīga, tad jāatzīst, ka jaunajā Ērikā viņai tomēr kaut kas patīk vairāk nekā vecajā.

Kamēr Eduardo Blaskezs piesēja un padzirdīja ēzeli, Laurensija novietoja ūdens krūzes pažobeles ēnā, lai tās saules svelmē nesakarstu.

Haralds Sūna tikai tad atjēdzās, kas ap viņu notiek, kad sejā iesitās pirmā sniega šalts.

III. Paplašinātā saliktā pakārtotā teikumā, kurā palīgteikumi tieši pakārtoti virsteikumam, katrs palīgteikums var attiekties uz savu vārdu vai vārdu savienojumu virsteikumā vai arī viens palīgteikums attiecas uz visu virsteikuma saturu, cits - uz atsevišķu virsteikuma vārdu.

Milzīgie mežrožu un akāciju krūmi, ar kuriem apaudzis upes krasts, tāpat kā pļavu raibu raibās puķes, šūpo ziedu kausiņos centneriem vissaldākā, smaržīgākā medus, kuru bites sanes savās dravās.

Kad viņa paskatās atpakaļ uz Arturu, tad viņas smaidošā, vēsajā gaisā un aiz piepūles sārtojošā seja ar tumšajām uzacīm, laipnajām, zilajām acīm un tumšo matu šķipsnu, kas izspraukusies uz pieres zem lakata malas, izskatās tik brīnišķīgi skaista - taisni kā tai princesei bilžainajā pasaku grāmatā, kuru māte rudenī pārveda no gada tirgus.

Ja pieiet pie loga, tad laukā var saskatīt sniega klajumus, ko apspīd dzeltens ziemas mēness.

Paplašināts salikts pakārtots teikums ar palīgteikumiem, kas pakārtoti vairākiem virsteikuma vārdiem, veidojas atkarībā no virsteikuma uzbūves. Lai palīgteikumi šādā pakārtojumā varētu būt attiecināti katrs uz savu vārdu, virsteikumā ir nepieciešami vismaz divi pilnnozīmes vārdi. Tātad virsteikums, kas atbilst jebkura divkopu teikuma uzbūvei, var piesaistīt sev tiešajā pakārtojumā vismaz divus palīgteikumus, piemēram, Katrs, kas viņu pazina, zināja, ka tas prot izvilkt zivis pat no akas.

Tiešā pakārtojumā vairākiem virsteikuma vārdiem visbiežāk pakārtoti divi, retāk vairāki palīgteikumi, kuri var piederēt vai nu pie viena un tā paša palīgteikumu tipa, vai arī pie dažādiem tipiem resp. var būt viena nosaukuma palīgteikumi vai dažāda nosaukuma palīgteikumi. Bieži sastopami tādi paplašināti salikti pakārtojuma teikumi ar tiešu pakārtojumu vairākiem virsteikuma vārdiem, kuros vismaz viens, palaikam pirmais, ir apzīmētāja palīgteikums, bet otrs ir vai nu apzīmētāja, vai papildinātāja, retāk - citas nozīmes palīgteikums.

Bet bez tiem ļaudīm, ar kuriem es ik dienas kopā dzīvoju, bija vēl daudz citu, kuri mani pavadīs vienmēr.

Tanīs vietās, kur upē vēl bija palicis ūdens, viņš cieši piespiedās pie krasta un iedams turējās pie oleandru zariem, lai neiekristu dzelmēs.

Paplašinātā saliktā pakārtotā teikumā ar palīgteikumu tiešu pakārtojumu vairākiem virsteikuma vārdiem palīgteikumu novietojums var būt dažāds. Paplašinātā saliktā pakārtotā teikumā palīgteikumiem attieksmē pret savu paskaidrojamo vārdu var būt viens un tas pats vai arī dažāds novietojums.

1.Visbiežāk katrs palīgteikums nostājas tieši aiz tā virsteikuma vārda, kuru tas paskaidro. Atkarībā no paskaidrojamā vārda vietas virsteikumā viens palīgteikums šai gadījumā var atrasties starp virsteikuma vārdiem, otrs - aiz virsteikuma vai arī abi (vai vairāki) palīgteikumi starp virsteikuma vārdiem.

Katru rītu, kolīdz Spuļģis parādījās virs apvāršņa, viņš sajūdza zirgus un aizbrauca uz mežu, bet mājās pārradās dziļā tumsā, kad Arturs ar Aivaru jau bija nolikti gulēt.

Izejot vakarā no redakcijas uz ielas, Liekņa možo noskaņu, kas radās pēc negaidītās rīta sarunas ar redaktoru, darīja vēl līksmāku pavasara siltā, pumpurus, lapas un ziedus raisošā elpa, kas tiecās aiznest domas uz saulainajām vasaras dienām.

2. Paplašinātos saliktos pakārtotos teikumos ar palīgteikumu tiešu pakārtojumu vairākiem virsteikuma vārdiem palīgteikumi, attiekdamies katrs uz savu virsteikuma vārdu, var nostāties gan priekš šī vārda, gan aiz tā. Atkarībā no šī paskaidrojamā vārda vietas virsteikumā, šie palīgteikumi var atrasties starp virsteikuma vārdiem vai aiz virsteikuma.

Jaunās strādnieces nebija uz mutes kritušas un, kad vien varēja, stāstīja visādus jocīgus atgadījumus par pilsētas talciniekiem, kas daudzreiz bijuši pilnīgi nejēgas lauku darbos.

3. Paplašinātā saliktā pakārtotā teikumā ar tiešo pakārtojumu vairākiem virsteikuma vārdiem kāds no palīgteikumiem var arī tieši neatrasties blakus tam vārdam, uz kuru attiecas, bet novietoties priekš vai aiz visa virsteikuma, t. i., palīgteikumi iekļauj virsteikumu no abām pusēm. Šādos gadījumos bieži vien palīgteikums attiecas uz visu virsteikuma saturu.

Lai atspirgtu, viņš iebāza karsto galvu vēsajā avota ūdeni, ar brūnajiem pirkstiem lēni izspieda mitrumu no sprogainajiem matiem, tad ieņēma pāris malku ūdens un piegāja pie zaļā akmens avota malā, uz kura bērnībā tik daudzas reizes bija gulējis.

Ja virsteikumā ir vienlīdzīgi teikuma locekļi, tad katru vai arī dažus no tiem var paskaidrot kāds palīgteikums. Šādos gadījumos visi palīgteikumi var būt viena nosaukuma palīgteikumi vai arī dažāda nosaukuma palīgteikumi.

Nekā skaistāka taču pasaulē vairs nevar būt par miglainu rītu uz okeāna: par kūpošajiem un spoguļgludajiem ūdeņiem, par bālgano miglas logu virs galvas, pa kuru tik tikko saredzamas zilās debesis, un par daudzkrāsaino varavīksnes arku, kas kā dzīva virzās uz priekšu.

Vārdi, kurus saka Tev jūra, pavasara nakts un tāle - ir ievu ziedošā elpa, kas pil Tavos matos, ir mēness sudrabs, kas nemanot līst Tavās acīs, ir uzartās zemes siltums, ko glāsta Tavas rokas, un līksme, ko piešķir Tava plaukstošā Dzimtene.

Ir sastopami paplašināti salikti pakārtoti teikumi, kuros apvienojas vairāki tiešā pakārtojuma gadījumi: kādu vārdu paskaidro viens palīgteikums, bet uz kādu citu vārdu attiecas vairāki vienlīdzīgi palīgteikumi utt.

Lai cik jaukas palmas Vidusjūras dienvidu malā, lai cik augstas piramīdas Ēģiptē, lai cik tur siseņu un mušu, lai cik tur upē mīkstas dūnas un saldenas niedras, nespēj neviens gājputns aizmirst dzimteni, kur tam bijusi ligzda, upes kraujā smilšainā mālā izkalta, kūts griestiem pielipināta, augstā bērzā saslieta, meža rožu krūmā iepīta vai kumeļa pēdā sačubināta.

Viņš bieži pavadīja savus vaļas brīžus, lasīdams vienatnē viņas vēstules - gan tās, kuras viņa tam tagad pārsūtīja, gan arī tās, kuras bija agrāk rakstītas un kuru tam bija sakrājies prāvs skaits.

Nojauzdams, kādas prasības jaunā dzīve izvirzīs pēc dažiem gadiem un kādi darbinieki tad būs vajadzīgi jūrmalā, Oskars jau šodien domāja par nepieciešamiem kadriem un rūpējās par to, lai jaunā paaudze neaizklīstu prom.

Brīžiem šīs āres ir likušās tik skaistas kā jauna māte, kas rotaļājas ar bērnu, brīžiem kā negaiss, kad ūdeņi krāc, kad koki, izmisīgā piepūlē saliekušies un izstiepuši zarus kā rokas, lokās vētras auriem līdzi, un debesīs nodzirksteļo zibens šautras.

Ja jau mīl, tad redz un dzird nevis to, ko mīlamais dara un saka, bet gan to, ko pats grib redzēt un dzirdēt.

Tajā, kuru mīli, jāatrod kaut kas tāds, ko nevienā citā neesi pamanījis, kas tevi daudzējādā ziņā ar savu lieliskumu pārsteidz.