Noklausījies spoku stāstus, noslēpumainus, neticamus, es tos sagrupēju pēc baismīguma. Taču vienu stāstu nevar ietilpināt  nevienā rubrikā.

Saimnieks uztaisījis Jancim, savam dēlēnam, no divpadsmitā numura diegu spolītes vilceņu. Naktī, uztrūcies no miega, viņš izdzirdējis troksni, kas līdzinājies mušas sīkšanai.

Uz galda, pats no sevis griezdamies, sīcis vilciņš. Saimniekam, kurš nebūt nav bijis bailīgs, licies, ka klāt ir pasaules gals. Tikko viņš kustinās kādu locekli, viss juks un bruks. Līdz rītam viņi abi ar sievu nevarējuši acis aizvērt no šausmām.