Tā šie ļaudis še bija valdījuši, ņemdami meslus no vakariem un rītiem, apspiezdami nelaimīgos, nespēcīgos un lišķīgi glaimodami spēcīgākiem, un atvēruši ostas durvis seniem Krievijas ādu tirgotājiem un Austrumu zīda audējiem.
1. Rudenī katra diena kļūst arvien krāsaināka, spilgtāka un aukstāka un vēsie rīti katru gājēju padara spirgtu. (2)
Pavasara, šī brīnumdara, gaišais smaids pēc ziemas drūmā, pelēkā vaiga ir kā svētdiena pēc grūtas un garas darba nedēļas.
2. Vairs prieka putns neatlidos, ir vēls (GL) jau, un rieta zirgubars ir aizauļojis, varbūt rīt? (4)
Caur vakara krēslu, caur vakara miglām rēnām mēs aizejam un pamazām kļūstam par ēnām.
3. It kā ieraudājās durvis, it kā uzlidoja lapa čabot, it kā kāds burvis gribētu tavu sirdi labot. ( 3 )
4. Nakts ugunīs tumsā caurumi izdeg un gaisma ietek un iztek. (2)
5. Satiekoties mūsu ceļš krustojas ar kāda cita ceļu, un tūkstošiem šādu krustojumu pārklāj dzīvi kā kāds smalks audums vai tīkls. (2)
Lazdu salas vasara ziedēja košāk nekā mežiniekos, smaržoja saldāk nekā Zemgales klajumos.