1. Pēkšņi atvēru acis un pa logu ieraudzīju ābolu.

2. Labība, stādi, koki izaug no zemes, bet tauta - no zemniekiem.

3. Pār niedrāju lido siseņi ziliem spārniem, un viss plašums kā noslīcis bezgalīgā plašumā.

4. Mājas un māju sajūta ir tuvākā apkārtne; plašākā lokā tās izslēdz dzimtene.

5. Mežs dzīvo un elpo, un lai nedomā neviens tam pāri darīt!

6. Nu diena piekususi un saule dusēt iet.

7. Lauku akmeņos ir dvaša un dvēsele, un katra zāles stiebra augšanā - salda mūzika.

8. Pie akas iet meitas un tumsu smeļ, un salej pagalmā traukos.

9. Dziest svecīte zarā, un diena vēst.

10. Paņemiet maksimāli daudz un atstājiet man minimāli daudz!

11. Manā bērnībā Daugava plūda dziļi apakšā un to apvija senas teiksmas.

12. Vēl nekad manas nopūtas nav gulējušas uz tava pleca un mans prieks nav lēkājis pa tavu ceriņu zariem.