1. Jo tas, kas dabūts,

    it nekur nav liekams.

    Un tas, kas liekams,

    ir tik nepietiekams.

Tā iela, kas nerimus aiz loga šalc un šalc,

Tik pierasta, ka nejūt dienu gaitā.

2. Un, ja cerēto prieku

    Nenesa ceriņu ziedi,

    Nav taču sacīts, ka laime

    Nevar atbrist pa sniegu.

Atlaid, Zemes māte, manu

    dvēseli pastaigāties

caur svētdienas vārtiem,

    kur nupat taurenis aizlaidās!

3. Vai nav zīmīgi, ka vienīgais

    Ko vēl nesaindē mūsu gaiss,

    ir lietas, dailei izveidotās?

4. Šodien zinātniskajā literatūrā ir pierādīts, ka pastāv cilvēciskās prāta izziņas robežas, pie kurām beidzas materiālistiskās zinātnes spēja.

(I.Ziedonis.)

5. Reiz likās - tās ir ilgas,

    Kas sirdī kvēlo tā.

    Nu zinu īsto vārdu:

    Tā baltā mūžība.