2. Dzīves karā man nolaupīts vairāk nekā Pasaules karā, bet lielākos dārgumus - spēju domāt, spēju priecāties, saņemtas dāvanas tālāk dalīt - man ir izdevies saglabāt.

3. Ceļot prot tas, kam sirds ir redzīga un kā acs prot apstāties un svētīt.

4. Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā.

5. Es labprāt būtu svēta, lai vienatnē ar savu Dievu atrastu mierinājumu.

6. Bet esmu grēcīgs cilvēks, kas bieži nomaldās no lēnprātības un labas gribas pārāk stāvā ceļa.

7. Es neprotu rast mieru tikai sevī, man vajadzīga plaša pasaule, lai pārmācītu savu dumpīgo dabu, lai remdētu neciešamās slāpes.

8. Un tai klusajā vakarā, viena sēdēdama kailajā klintī, kas bija tikpat cieta un nežēlīga kā dzīve, bet no kuras manā acu priekšā pavērsās plašs skats, es tuvu jutu latvisko un somisko skaistumu un dzēru to kāriem malkiem, zinādama, ka ne no katra klints plūst avots un ka ne katrā saulrieta stundā zelta putns nolaižas uz mana pleca.

Nepaplašināts salikts sakārtots teikums - 2.

Paplašināts salikts sakārtots teikums - nav

Nepaplašināts salikts pakārtots teikums - 4.,5.6.

Paplašināts salikts pakārtots teikums - 1.,3.

Nepaplašināts jaukts salikts teikums - 7.

Paplašināts jaukts salikts teikums - 8.