1. Vispirms viņš veltīgi nopūlējās telefoniska sazināties ar Kseniju, taču, pirmo reizi zvanot, izsauktais numurs bija aizņemts (tātad mājās kāds tomēr bija), otrreiz tika nepareizi savienots, trešoreiz viņš aizmirsa iemest naudu, ceturto reizi gan naudu iemeta, bet nelaikā piespieda pogu.

2. Tā viņš zaudēja savus pēdējos desmit santīmus.

3. Viņš aizgāja uz Ksenijas dzīvokli, bet, nevienu nesaticis, atgriezās mājās un lūdza māsu, no kuras, kas nu jau labu laiku bija kļuvusi par sabiedroto, viņš vairs nekautrējās apzvanīt visas Ksenijas paziņas.

4. Ksenija nebija.

5. Viņš bija kā sadedzis, pat aizbrauca uz Jūrmalu, apstaigāja no Dubultiem līdz Bulduriem ne tikai liedagu un kāpas, bet pat katru līniju un prospektu. Nekā.

6. Vēlā vakara stundā Askolds atgriezās Rīgā un, atteicies no vakariņām, atveldzējās tikai ar jāņogām.

7. Nemiera pilns un sarūgtināts viņš meklēja kādu izeju no pašreizējā posta.

8. Tad viņam ienāca prātā Orests, kas, kaut arī būdams citā pasaulē, atkal viņu ietekmēja, likdams atzīmēt notikumus - patīkamos un nepatīkamos -, kas tajā dienā atgadījušies.

9. Lai kaut cik paglābtos no izmisuma, Askolds paņēma lapu, īpaši izmeklētu šīs neveiksmīgās dienas analīzei, un sāka dienas reģistru.

(E. Ādamsons.)

 

Secinājumi.

Tekstā ir 2 vienkārši nepaplašināti un 4 vienkārši paplašināti teikumi.

Tajā ir tikai 1 salikts sakārtots teikums un 3 salikti pakārtoti teikumi, to skaitā 3 paplašināti.

Tekstā nav neviena jaukta salikta teikuma.

No savrupinājumiem visbiežāk tekstā atrodami divdabja teicieni (5), retāk apzīmētāji (2). Ar iekavām atdalīts iesprausts teikums.