1. Ap globusu, kas nu bija aizmirsts, dejoja mušas.

2. Brīžam gan, tās aizdzīdams, Askolds uzlika savu roku uz Ziemeļpola vai Klusā okeāna, vairs nedomādams par tālām zemēm.

3. Nu viņš saprata, vakaros saelpojies nakts vijolīšu smaržas, cik bērnišķīga līdz šim bijusi viņa iedoma, ka laime atrodama tikai tālumā, kaut kur pie jūrām, kalniem un ielejām.

4. Tepat taču viņš varēja būt daudzkārt laimīgāks.

5. Un viņš atkal atcerējās to dienu - pašu skaistāko dienu spilves pļavās

6. Beidzot, no māsas uzzinājis, ka Ksenija gan vēl atrodoties Rīgā, bet laikam drīz to atstāšot, jo došoties uz Jūrmalu, Askolds nekavējoties pameta tīkamo, taču neauglīgo atmiņu baudīšanu un atkal sāka vīrišķīgi to meklēt, tūlīt - par spīti nogurumam un karstumam - kļūdams žirgtāks.

Secinājumi.

1. Tekstā ir 3 vienkārši paplašināti teikumi.

2. Tajā ir 3 salikti pakārtoti teikumi; no tiem, nepaplašināts 1, paplašināti 2.

3. Tur nav neviena vienkārša nepaplašināta teikuma, salikta sakārtota teikuma, kā arī jaukta salikta teikuma.

4. Divdabja teicieni ir 2.,3.,6. teikumā.

5. Tekstā ir 1papildinātāja savrupinājums un 1 savrupināts apstāklis, kā arī 3 vienlīdzīgu teikuma locekļu grupas.

6. Ar domuzīmēm ir atdalīts iespraudums.