3. Domuzīme - šī daudz nozīmīgā pļāpa - izstumj godīgo kolu. Viņa nekaunīgi un spekulatīvi plātās: es esmu daudz nozīmīgāka.

4. Semikolu nesaprot; vienmēr tam jāklausās pārmetumi, ka šī, lūk, ir punkta vietā; šī, lūk, ir komata vieta. Semikols ir smalks vīrs, smalkjūtīgs un neuzbāzīgs; viņš neuzbāžas ar savu klātbūtni kā komats vai punkts.

Vajadzētu padomāt par to, vai semikols neiznīkst.

5. Es dievinu semikolu - šo brīnišķo pieturzīmi -, kas nav ne punkts, ne komats. Vajag just, kad tas ir vairāk nekā komats un mazāk nekā punkts.

6. Arī es esmu par kolu: tas piesaista uzmanību, aizstāj saikļus: ka, jo.

7. Ir cilvēki, kam patīk iekavas (ne tās, kas jāatver vai jāaizver matemātikā, mūžīgi jaucot + un), jo tās kaut ko ieslēdz, padarot to nozīmīgāku. Tās zīmes, kas visur atrodamas, ir divi: tā Starpa zīme un tā Gala zīme. Tā starpa zīme, ko vācieši Komma sauc, izskatās kā skabargs. Tā gala zīme, ko vācieši Punkt sauc, izskatās kā magoņu graudiņš.