1. Latviešu māksla, kas izkopusi monumentālo formu apjomus un krāsaino masu kompozīciju, maz pazīst līnijas vērtību, tāpēc K. Fridrihsons, kuram līnija ir dzīvs spēks, kļūst īpaši nozīmīgs kā mākslinieks, kas izaudzis ārpus tradīcijām. 2. K. Fridrihsona līnijai ir nemanāma vibrācija kā nerva nospiedums; tā atrodas tapšanā, kā visa pasaule atrodas tapšanā. 3. Kurta un I. Ziedoņa sadarbībā aktuāls ir binokļa princips - proti, nepieciešamība mainīt tuvo ar tālo -, gandrīz vienmēr, kad Kurts skatās ar plato atvērumu, I. Ziedonis to visu pievelk tuvāk. 4. Konkrētajā sadarbībā - es domāju "Pasāžas" - Kurta mākslai piemīt īpatnēja intonācija, kas regulē viņa daudzpakāpju stilu, kuras diktētie elementi mijas ik pasāžā un nosaka arī I. Ziedoņa stilu.
1.
apz latviešu lietv.
TP māksla lietv.
TP kas vv.
IZT izkopusi darb. v. divd. f.
apz monumentālo īpaš. v.
apz formu lietv.
pp apjomus lietv.
un saiklis
apz krāsaino īpaš. v.
apz masu lietv.
pp kompozīciju lietv.
apst maz apst. v.
izt pazīst darb. v.
apz līnijas lietv.
pp vērtību lietv.
apst tāpēc apst. v.
TP K. Fridrihsons lietv.
pp kuram vv.
TP līnija lietv.
apz dzīvs īpaš. v.
IZT ir darb. v. + spēks lietv.
apst īpaši apst. v.
IZT kļūst darb.v. + nozīmīgs īpaš. v.
dl kā mākslinieks saiklis un lietv.
TP kas vv.
IZT izaudzis darb. v. divd. f.
apst ārpus prievārds + tradīcijām lietv.
apz K. Fridrihsons lietv.
pp līnijai lietv.
IZT ir darb. v. + nemanāma darb. v. div. f.
TP vibrācija lietv.
kā saiklis
apz nerva lietv.
dl nospiedums lietv.
TP tā vv.
IZT nav darb. v. + pabeigta darb. v.div.f.
TP tā vv.
IZT atrodas darb. v.
apst tapšanā lietv.
apst kā apst.v.
apz visa vv.
TP pasaule lietv.
izt atrodas darb. v.
apst tapšanā lietv.
3.
apz Kurta lietv.
un saiklis
apz I. Ziedoņa lietv.
apst sadarbībā lietv.
IZT aktuāls īpaš.v. + ir darb. v
apz binokļa lietv.
TP princips lietv.
apst vienmēr apst. v.
apst kad apst. v.
TP Kurts lietv.
IZT skatās darb. v.
aps ar priev. + atvērumu lietv.
apz plato īpaš. v.
TP I. Ziedonis lietv.
pp to vv.
dl visu vv.
IZT pievelk darb. v.
apst tuvāk apst. v.