1. Kad mazā Nāriņa atsakās kļūt par zvejnieka līgavu, jo viņam esot cilvēka dvēsele, puisis noskumis dodas pie mācītāja.

2. Lūgdams palīdzību mācītājam, zvejniekpuisis saka : "Gribu atbrīvoties no savas dvēseles. Nesaprotu, kāpēc viņa man nepieciešama, jo redzēt es to nevaru un pazīt arī nepazīstu."

3. Mācītājs brīdina jaunekli: "Dvēsele cilvēkā ir pats cēlākais, un Dievs mums to devis, lai mēs to godam sargātu, un nekādas šīszemes mantas nevar ar to salīdzināt. Tā ir vērtīgāka par visu pasaules zeltu un derīgāka par visiem karaļu rubīniem."

4. "Tā nav ne plika vērdiņa vērta," tirgotāji cenšas puisi pārliecināt.

5. Jauneklis pamet savu dvēseli un dodas dzelmē pie savas skaistās Nāriņas.

6. Puisis uzskata, ka mīlestība ir vērtīgāka par visu.

7. "Mīlestība ir labāka par Gudrību un vērtīgāka par Bagātību, un skaistāka par cilvēku meiteņu kājām. Uguns nespēj to iznīcināt, ūdens to nespēj to apdzēst," domā jauneklis.