1. "Boņuk, vai tas Bibuks tev tā ļoti patīk?" vectēvs jautā mierīgi.

2. Boņs satver galda malu abām rokām un atbild: "Tā lieta, vecotēv, ir tāda, ka es Bibuku precēšu."

3. Un Boņs grūti nopūšas, jo ir dzirdējis, ka, tādus, dzīvē vienreizīgus lēmumus pieņemot, visi vīrieši nopūšas no sirds.

4. Tēvam uznāk klepus, māte aiziet pie plīts, vectēvs sēž mierīgs kā saulē sasilis akmens un smaida.

5. Beidzot viņš saka: "Tev vēl nav pilni septiņi, bet viņai jau divdesmit. Vai tev nebūtu labāk precēt Domcānu Paulīni? Viņa ir tavā vecumā."

6. Boņs nopietni pakrata galvu un saka tikai vienu stingru vārdu: "Nē!"

7. "Kāpēc tad tu, dēls, gribi precēt nevis jaunāku, bet vecāku?"

8. "Tāpēc," nopietni atbild Boņs, "ka nevienu koku necērt no tievgaļa, bet no resgaļa."

9. "To visu tu pateici kā īsts vīrs," iesāk vectēvs. "Ja nu tā, tad tā. Bet pasaki man, kāpēc tu negribi precēt Domcānu Paulīni?"

10. Boņs nopūšas un pakrata galvu: "To es nevaru teikt, kad visi dzird, vectēv. Pateikšu tad, kad iesim gulēt un būsim divi vien."