1. Fricim Bārdam dzimtenes bērzi "plaukstošām rokām svētī dīgstošo zāli"; Arvīdam Skalbem - "labi dzīvot zemē savā..", kur "aiz kalna pretī panāk bērzi tāšu zābakos".

2. Kad uzsniga sniegs, Straumēnu ļaudīm likās, ka "tikai citādā veidā ir atgriezušās maija dienas ar pieziedējušiem ķiršiem un ābelēm".

3. Varbūt arī mums der ieklausīties Leona Brieža pārdomās, ka "melnākajās naktīs blakām allaž iet mums rīts".

4. "Balti nosarmojis bērzs nepārprotami skaidri norāda, kādam jābūt cilvēkam: ar saknēm tam jāturas zemē, bet balti mirdzošie zari ir jāstiepj saulei pretī," tā domā rakstniece Z. Mauriņa.

5. Kurts Fridrihsons, mākslinieks, uzskata, ka "cilvēks piedzimst ar ilgām un viņam vajadzētu ar tām nodzīvot visu savu laiku", taču dzīvē - lai cik skumji tas arī nebūtu! - tas tā nenotiek.