Jasmīns aizvainoti atbildēja, ka viņš jau te stāvējis ilgus gadus.

Mākslinieks Jasmīnu pamācīja, ka viņam gan būtu vajadzējis saprast, kam pienākoties visur būt pirmajam, un par sodu viņam esot jāpaliek (jāpaliekot) pēdējam.

Mākslinieks pārskaities (sadusmojies) par to, ka Jasmīns negrib locīties un lūgties, un dusmās ietriecis puisim sejā dzeltenas krāsas brizgas.

Tad viņš sācis kliegt, lai jasmīns paliekot tāds balts mūžu mūžos.