1. Kalnu cēluma, zemju plašuma motīvi it kā izgrūda indiāņus, šos cildeni traģiskos cilvēkus, mūsu vidū, liekot apjēgt švešādību klātbūtni.

2. Indiāņi K. Fridrihsona gleznās kā ieceļotāju komanda, klusējoša, vaicājoša, iedarbojās emocionālā tiešumā.

3. Kāpēc šāda tēma?

4. Vai māksliniekam nācies ar viņiem sastapties kādā ceļojumā (šāds jautājums gleznotājam uzdots vairākkārtīgi)?

5. Mēs, pēc mākslinieka domām, varam sastapties ar jebkuru un jebko.

6. Cik spējam un vēlamies.

7. Vai tiešām vēlamies?

8. Ar saviem eksotiskajiem vientuļniekiem no Orānas vai Spānijas, Ēģiptes vai Romas Kurts mudina mūs vēlēties.

9. Kas ir viņš pats - Kurts Fridrihsons?

10. Visus, pasažieris?

11. Gan viens, gan otrs.

12. Jaunībā cilvēks, vismaz man tā liekas, jūtas kā viesis, ieinteresēts, pārliecināts, slāpstošs.

13. Būt viesim - to izbaudīt līdz pilnībai Kurts nevarēja.

14. Karš, Sibīrija - šie apstākļi uz laiku Fridrihsonu pārvērta pasažierī, šķietami nožēlojamā.

15. Izgājis šos sāpju ceļus un kļuvis stiprāks, viņš atklāja viesi sevī - nepazīstamu un svētu.

(Pēc G. Repšes "Pieskāriens")