Spēks (TP), mīklains (apz) un svešs (apz), saistīja (IZT) viņa (apz) locekļus (pp), un tā (apz) priekšā (apst) zilonim(pp), meža (apz) valdniekam (pl), pamodās (IZT) neskaidras (apz) bailes(TP) no nezināmā (pp). Tās (TP) bija bailes (IZT), kuras viņš(TP) agrāk nebija pazinis (IZT) un kuras viņš (TP) instinktīvi sajuta (IZT).

    Viņam (pp) gribējās (GL) bēgt (pp) no visa (pp), kas (TP) viņu (pp) naidīgi (apst) ielenca(IZT). Tikt projām (TP) no šī nolādēta paugura ar sulīgu un leknu barību viņam bija dedzīgākā vēlēšanās (IZT). Un tomēr viņš (TP) gulēja (IZT) tur, pašā augstākajā vietā, un tikai ausu plakšķēšana (TP) liecināja (IZT) par dzīvību viņā.

    Viņa (apz) acīs (apst) dūrās (IZT) cilvēka (apz) ļaunais (apz) skatiens (TP) kā dzelksnis (dl), no kura (pp) aizbēgt (TP) viņam (pp) nebija iespējams (IZT).