Vārdu kārta teikumā

Teikuma locekļu secība nav stingri noteikta, jo latviešu valodā saglabājušās galotņu formas, kas norāda teikuma locekļu savstarpējos sakarus. Biežāk teikumos pirmajā vietā atrodas teikuma priekšmets. Teikuma locekli, kuru vēlas īpaši izcelt, novieto vai nu teikuma sākumā, vai beigās.

Noteikts novietojums ir apzīmētājam, pielikumam, divattieksmju palīgloceklim un savrupinātajiem teikuma locekļiem.

! Ar lietvārdu ģenitīvā izteikts apzīmētājs vienmēr atrodas apzīmējamā vārda priekšā.

Te sastopams mūžīgais mulsinātājs- jasmīnu cers, ir sarkanais un baltais rožu krūms, tāpat ķekarotais riekstu nesējs un jūsmīgā ieviņa.

! Ja apzīmējamā vārda priekšā atrodas ar dažādām vārdšķirām izteikti apzīmētāji, tie izkārtojami noteiktā secībā: vietniekvārds - skaitļa vārds - īpašības vārds vai lokāmais divdabis - lietvārds ģenitīvā + apzīmējamais vārds.

Mēs izdzirdējām pirmās rupjās lāses sitamies pret zariem, lapām un skujām.

Man blakus strīdējās divi padzīvojuši vīri.

Stingra vārdu kārtas likumība ir vērojama tais gadījumos, kad kādu apzīmētāju tuvāk paskaidro citi vārdi, kam teikumā var būt dažādu teikuma palīglocekļu funkcija. Šādi no apzīmētāja atkarīgi vārdi var nostāties tikai apzīmētāja priekšā. Starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu nedrīkst būt citi teikuma locekļi.

Nevienam negribējās ar savu skarbo balsi traucēt pavasara maiguma pilno rītu.

Tikai tagad viņas īsti aptvēra, cik laba un visiem tīkama bijusi šī nedomājot nodibinājusies kārtība.

 

!Nesavrupinātais pielikums vai pielikuma grupa atrodas apzīmējamā vārda priekšā.

Kastīlijā ne visai tālu no Madrides mazā ciemā dzīvoja kalējs Deviņvīruspēks.

!Dubultloceklis parasti novietots blakus darbības vārdam. Tas nevar atrasties lietvārda priekšā.

Balta gāja mātes meita

Kā baltā ābelīte.

 

 

Atkāpes vārdu kārtā vienkāršā teikumā

Vienkārša teikuma uzbūvē liela nozīme ir gramatiskā centra locekļu novietojumam; ar tā palīdzību iespējams nošķirt neitrālu teikumu no ekspresīva - sarunvalodas vai poētiska teikuma. Zināmas likumības ir arī pārējo teikuma locekļu novietojumā.

Neprecizitātes vārdu kārtā rada uztveres grūtības. Piemēram, ja teikums ir vajadzības izteiksmē un teikuma priekšmets atrodas aiz izteicēja, var būt grūtības tā nošķiršanā no papildinātāja:

Vajag veltīt daudz spēka un enerģijas pieredzējušiem darbiniekiem, lai jaunieši nezaudētu interesi par izraudzīto profesiju.

Lai skaidri realizētu darītāja nozīmi, teikuma priekšmetam jānostājas izteicēja priekšā:

Pieredzējušiem darbiniekiem jāveltī daudz spēka, lai . .

Vārdu kārta rada iebildumus, ja grūti konstatēt, kurš ir izteicējs un kurš teikuma priekšmets:

Par šo mašīnu kvalitatīvajām īpašībām laba reklāma ir interese aiz robežām ;

Galu galā nervi vai sirds var uzdot - cilvēks taču dežurants ir, nevis mašīna.

Šādos gadījumos ieteicams lietot precīzu, neitrālu vārdu kārtu: interese ir reklāma; dežurants ir cilvēks.

Nav ieteicama pārāk liela distance starp izteicēju un tā saitiņu:

Intriģējošs šis sporta veids šķiet kā zēniem, tā meitenēm. Labāk: Šis sporta veids šķiet vienlīdz intriģējošs (labāk: interesants) kā zēniem, tā meitenēm.

Neitrālos informatīvos tekstos vārdu kārtas maiņai nav pamata. Saitiņu nevajadzētu pārāk attālināt no izteicēja arī teikumā ar tiešo vārdu kārtu, kā teikumā:

Mežu un dārzu dienu pasākumi ir gan ar estētisku, gan ar ekoloģisku un ekonomisku ievirzi veicami. Locekļi, kas piesaistīti izteicējam, parasti nostājas aiz tā, tātad: .. pasākumi veicami gan ar..

Neprecīza komponentu novietojuma dēļ var rasties pārpratumi. Piemēram, nav saprotama vārdkopa Rīgas centrālā ūdenslīdēju glābšanas stacija (kuru glābj?).

Saliktā teikumā vārdkopas komponenti reizēm tiek nemotivēti attālināti, starp tiem iestarpinot kādu teikuma daļu vai tos pašus novietojot kādā citā teikuma daļā:

Es zināju, ka brauciens ar pirkstu pa karti ir daudzkārt vienkāršāks nekā īstenībā, un tāpēc izlasīju visu, ko savā grāmatu plauktā varēju atrast par Ziemeļatlantiju, lai neizietu no mājām nesagatavots. Varētu ieteikt: .. izlasīju par Ziemeļatlantiju visu, ko varēju atrast..

Dažkārt teikumā veidojas nevēlamas šķietamas vārdkopas, tās ir pārprotamas:

Gurķu valsts sagādes uzdevums izpildīts;

Ķīmijas skolas padome sastāv no 5 cilvēkiem;

Rīgas sporta pilī būs noorganizēts pavasara grāmatu gadatirgus.

Šķietamās vārdkopas veidojas, vārdiem nejauši nostājoties blakus; nav ne gurķu valsts, ne ķīmijas skolas, ne pavasara grāmatu. Varētu būt, piemēram, skolas ķīmijas padome; ir pavasara gadatirgus, kurā pārdod arī grāmatas vai tml.; var būt uzdevums piegādāt gurķus valsts uzņēmumiem vai tml.

Ar īpašības vārdu nosauktam apzīmētājam jānostājas apzīmējamā vārda priekšā. Būtu jālabo teikums:

Sirsnīgs par to paldies! Varētu būt: Par to sirsnīgs paldies! vai Sirsnīgs paldies par to!

Tas pats sakāms par attiecīgajiem vietniekvārdiem: nevis problēma šī pastāv, bet gan: šī problēma pastāv.

Apstākļa vārds nostājas lietvārda priekšā: maz laika, daudz nepatikšanu, vairāk prieka, maz zelta u. tml., nevis: Ražas vairāk un lētāku produkciju.

Ja lietvārdam ir piesaistīti vairāki vārdi un viens no tiem ir skaitļa vārds, šis skaitļa vārds parasti nostājas pirms cita komponenta: trīs jauni cilvēki; viens pieklīdis suns. Teikumā: Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīcā strādājošie trīs pusaudži apgalvoja .. jāmaina vārdu kārta: trīs Olaines . . rūpnīcā strādājošie pusaudži..

Vārdkopu kombinējumā jācenšas saglabāt iesaistīto vārdkopu novietojuma likumības. Lai to izdarītu, jārestaurē iesaistītās vārdkopas. Piemēram, teikumā: Man viņš toreiz daudz palīdzēja atklāt nezināma par mūsu novadniekiem iesaistītās vārdkopas ir atklāt nezināma un daudz nezināma, kopā: atklāt daudz nezināma; tātad: . . atklāt daudz nezināma par mūsu novadniekiem.

Samērā bieži sarunvalodā un arī valodas rakstu formā sastopamas pēc svešiem modeļiem veidotas vārdkopas: aizbēgušie no mājām pusaudži; rokraksts atrastais Saragosā u. tml. Šādās vārdkopās divdabis vienmēr ir cieši saistīts ar lietvārdu un novietojams tieši tā priekšā: no mājām aizbēgušie pusaudži, Saragosā atrastais rokraksts.

Parasta novirze pielikuma novietojumā ir tā attālināšana no raksturojamā vārda - pielikumam ir jābūt ar to kontaktā. Ir jāprecizē teikums: Sīksti, mērķtiecīgi ļaudis darbojas tautas kolektīvā - tradīciju glabātāji un pilnveidotāji. Pielikumi glabātāji, pilnveidotāji jānovieto tūlīt aiz raksturojamā vārda ļaudis.

Arī paskaidrojumi un iespraudumi teikumā nostājas it kā patstāvīgā pozīcijā attiecībā pret pārējiem teikuma locekļiem, bet pēc novietojuma tie ir saistīti ar paskaidrojamiem vārdiem. Protams novietojams paskaidrojamā vārda priekšā, tāpēc jālabo vārdu kārta teikumā:

Viesturskolā viņa dejoja, protams. ieteicams: Viesturskolā viņa, protams, dejoja.

Piemēram ir paskaidrojuma ievadītājvārds, tas ievada paskaidrojošu iespraudumu un teikumā tam būtu jānostājas šī iesprauduma priekšā. Šis nosacījums ir jāievēro; piemēram nedrīkst nostāties iesprauduma vidū, tāpēc ieteicams labot teikumu:

Ja mums ir skolas ar, piemēram, ķīmijas vai kādas svešvalodas padziļinātu apguvi - kādēļ gan nevarētu būt klases vai skolas ar padziļinātu darbmācības apguvi?

Minētajā teikumā piemēram varētu nostāties aiz mums:

Mums, piemēram, ir skolas ar ķīmijas vai kādas svešvalodas padziļinātu apguvi, tātad varētu būt arī klases vai skolas ar padziļinātu darbmācības apguvi.