Ilmārs Šlāpins

"Tarakāni neatlaidīgi lien uz mūsu sviestmaizēm."

Valdis Birkavs 1993. gada 14. oktobrī

l.l. Nespēja tikt galā ar valodas diktētiem stereotipiem ir raksturīga Latvijas politiķu pazīme. Procentuāli lielākā Latvijas Valsts Saeimā lietoto vārdu daļa ir specifiski politiskā darba termini: "priekšlikums", "komisija", "frakcija", "iebildumi", "likumprojekts", "jautājums", "balsošanas rezultāts", "trešais lasījums" utt. Ieviešot šajā vidē jaunu vārdu, deputāts riskē kļūt nesaprasts vai arī tieši otrādi pēc zināma laika šis vārds kļūst par vispārlietojamu terminu, bieži vien nedomājot par tā saturu un nozīmi.

l.l.l. Latvijas Valsts Saeimā lietotie vārdi var tikt iedalīti sekojošās grupās:

1.3. Saeimas deputāts nelieto valodu jūtu, domu, spriedumu vai jautājumu izteikšanai. Vienīgais mērķis, kura sasniegšanai Saeimas deputāts izvēlas lietot valodu, ir likumdošanas aparāta binārā koda iedarbināšana. Ja deputāts Lujāns tribīnē paziņo: "Es domāju, ka ministrs X ir negodīgs cilvēks!", tam nav nekāda sakara ar deputāta Lujāna apziņas iekšējo dzīvi vai domāšanas procesiem. Šai frāzei ir jākļūst par zīmi zālē sēdošajam deputātam Panteļējevam, ka gadījumā, ja notiks balsošana par uzticības izteikšanu ministram X, deputāts Lujāns, iespējams, balsos "pret".

1.3.1. Binārajā kodā (par vai pret, balsot vai nebalsot, jā vai nē, atbalstīt vai neatbalstīt, būt vai nebūt) iespējams noreducēt jebkuru Saeimas plenārsēdē vai plašākā nozīmē - valsts politiskajā vidē izteiktu vārdu, teikumu, aforismu, domugraudu vai mīklu.

1.4. Arī tajos gadījumos, kad deputāts lieto vārdu savienojumus, kas formāli apzīmē subjektīvus mentālus procesus (domāšanu, atcerēšanos, zināšanu, jušanu), teikuma situatīvā jēga ir saprotama tikai apspriežamā likumprojekta atbalstīšanas - neatbalstīšanas nozīmē.

1. Aicinu šodien visiem pragmatiski izturēties pret šo jautājumu un balsot "par". Šeit tam pieeju ļoti pragmatiski.

Tieši šeit ir vērts atbalstīt nevis ar emocijām, bet tīri pragmatiski lūgums deputātiem pieiet pragmatiski šī jautājuma izskatīšanai.

2. Te gan jāņem vērā neirobežots skaits citu apstākļu, piemēram, vai deputāts Lujāns agrāk ir vai nav paudis uzskatus par to, ka negodīgi cilvēki varētu vai nevarētu būt ministra postenī. Nekad nav novērtējams pārāk zemu arī blefa elements politiskajā spēlē - deputātam Lujānam var būt izdevīgi, lai deputāts Panteļējevs domātu, ka attiecīgajā balsojumā viņš balsos "pret", taču patiesībā balsos "par", utt.

Cik es sapratu, neviens neiebilst pret Saeimas Prezidija atzinumu.

Cik es saprotu, Seiles kundzei ir iebildumi.

Cik es saprotu, citu priekšlikumu par atkaliekļaušanu darba kārtībā nav.

Cik es saprotu, tad ir priekšlikums nodot komisijai, tātad šis vārds ir iz1aists.

Cik es saprotu, tas ir jauns priekšlikums par diviem punktiem.

Cik es zinu, man liekas, "Saimnieka" kolēģiem viens pārstāvis jau ir.

Cik ilgi mēs žēlosimies? Pasakiet, kas ir jauns? Kas šodien ir jauns?

Cik ir zināms, valdībai nav autobusu parku.

Cik mēs zinām, aptuveni pārbaudīt aplamības ir vispareizākā metode.

Cik reizes tas ir jāatkārto? Cik reizes šī elementāra, vienkāršā patiesība ir jāiedzen vienā otrā galvā iekšā?

Cik reižu nav runāts par robežapsardzību un par tās problēmām.

Cik tad jūs paliekat bez šiem pieciem? Lūk, tas mani īpaši satrauc.

2.1. Valoda nav likumu krājums, ko iespējams apstiprināt un lietot. Valoda ir dzīvs organisms, kas agri vai vēlu var iekost arī tās lietotājam. Valoda ir instruments, ar kura palīdzību nav iespējams ieskrūvēt naglu. Izrunājot konkrētu vārdu, politiķis panāk konkrētu rezultātu.

2.2. Viens no līdzekļiem, kā panākt sev vēlamu klausītāju reakciju, ir lietot daudzfunkcionālus vērtībvārdus - simbolus, kas atzīti lielākajā auditorijas daļā (runājot ar pašvaldību vēlētājiem pensionāriem, deputātu kandidāts lieto vārdkopu "siltuma tarifu samazināšana", neatkarīgi no tā, vai šo vārdu semantiskajai nozīmei ir kāds sakars ar deputāta kandidāta politisko platformu vai darbības programmu). Pēdējo divu gadu laikā plaši un iedarbīgi lietoti vērtībvārdi "Eiropa" un "Pasaule".

Tad ne tikai Eiropa mūs nesapratīs, bet arī latviešu zemnieks mūs nesapratīs. Un, ko Eiropa par mums domā - to es arī jums varu pateikt. Ir vajadzīgs komentārs, ko Eiropa par mums vispār domā? Gan saņemsim dotācijas no Eiropas budžeta.

Nav spējīgs nomaksāt Eiropas cenas un pildīt Eiropas prasības mums risināsies šis modernās Eiropas ceļš.

Tur ir minēti arī Eiropas dati par to, ka Latvija ir zeme, kurā ir vismazākais procentuālais un lai mēs saņemtu arī Eiropas ekspertu slēdzienus.

Eiropas likumiem pretrunā ar Eiropas pieredzi, uz integrāciju Eiropas politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, modernās Eiropas politiskā dzīve, Eiropas prasības, iepazīties ar Eiropas un pasaules pieredzi šī jautājuma risinājumā cenu līmenī, man šķiet, mēs jau esam Eiropai garām aizskrējuši.

Ja mēs mūžīgi skatāmies uz Eiropu, tad mums ir jāņem vērā, ka Eiropā nav atļauts ar to nodarboties, tas ir visaugstākais rādītājs Eiropā, un tad ieiesim Eiropā ar godu, ar augsti paceltu galvu mēs gribam ieiet Eiropā, bet gribam ieiet no otra gala, kļūsim smieklīgi ne tikai Eiropā, bet pat Āfrikā.

Interesējamies pašreiz gan Eiropā, gan pasaules struktūrās, un šie kontakti turpinās, vērsos pie tiem, kam ieeja Eiropā ir pašmērķis augstais dzīves līmenis Eiropā ir sasniegts 50 gadu demokrātijas un miera apstākļos Eiropā nav atļauts ar to nodarboties nepilsoņiem.

Eiropā nav nevienas tik labi notīrītas ielas kā Rīgā mūsējā, tas ir visā Eiropā pieņemts.

Mēs esam Eiropā pirmajā vietā attiecībā uz veneriskajām slimībām, šis moments, lai mēs ieietu Eiropā, tuvotos Eiropai.

Neviena cita zeme Eiropā tāda nav.

Tik ļoti nepieciešams iekļūt Eiropā un saņemt šīs zaļās kartes.

Lai mēs šajā Eiropā varētu ieiet ar latviešiem pienācīgo godu un apziņu akceptēt to, kas pasaulē ir sodāms.

Mēs dzīvojam brīvā pasaulē, nedomāsim tikai par izbraukšanu uz neatgriešanos.

Es domāju, daudziem pasaulē gribētos šos jautājumus noregulēt tās neatkarīgām un pasaulē atzītām valstīm.

Un visā pasaulē to zina, ka alkohols ir narkotika, kā to saprot normālā pasaulē.

Lai visa pasaule atkal un atkal dzirdētu, kas noticis ar Latviju, un pasaule gaida, kad Latvija to pateiks.

To dzird arī visa pasaule.

Tā ir vajadzīga pasaulei, lai visa pasaule atkal un atkal dzirdētu, kas noticis, otrs - parādīt pasaulei, kā tas īstenībā bija.

Katram civilizētās pasaules pilsonim būtu jākaunas no seniskākajām pasaules valodām.

Tiešām varētu pateikt pasaules korespondentiem gan Eiropā, gan pasaules struktūrās.

Ņemot vērā mūsdienu pasaules unificējošo, kosmopolītisko ietekmi, nav bijis pasaules parlamentu vēsturē.

2.2.1. Lielākajā daļā gadījumu tiek runāts par "Eiropu", kas patiesībā nemaz neeksistē - šai Eiropai ir savi eksperti (gluži kā kādai iestādei), savi dati (gluži kā datoram), savi likumi (gluži kā atsevišķai valstij), savukārt "Pasaule" dzird, interesējas, vēlas, gluži kā dzīva būtne, taču tas netiek saprasts pārnestā vai poētiskā nozīmē.

2.3. Dažus vārdus deputāti lieto arī ārpus balsošanas binārā koda bez iepriekšējas norunas - tādā gadījumā to lietojumu attaisno citi, psiholoģiski pamatojami apsvērumi. Bez jebkādas iepriekšējas norunas, taču pilnīgā "konsensusā" (arī iemīļots termins) šie vārdi tiek lietoti pašapmierināšanās nolūkos. Bieži atkārtojot vārdu, kura pamatnozīme ir "strādāt", deputāts ar laiku sāk izjust pacēlumu, izpildīta pienākuma apziņu un pat lepnumu par savu grūto, bet vajadzīgo profesiju.

tas faktiski traucē strādāt normāli

kā tālāk šī komisija varētu strādāt

un šī grupa varētu mierīgi strādāt.

lai mēs varētu pilnvērtīgi strādāt. Mēs, Juridiskā komisija

un tāpēc nevajag strādāt pie tik vāji sagatavotiem dokumentiem

laist tālāk, lai varētu pie viņa strādāt un viņu varētu pilnveidot

nopietni pie šī likumprojekta strādāt

un ļoti rūpīgi strādāt visām ieinteresētajām komisijām

mēs gribam strādāt un īstenot to cilvēku gribu, kas tic Latvijai un ir gatavi strādāt sevis, savas ģimenes un savas valsts labā

ir vairāk nekā sarežģīti strādāt tajā ziņā, ka ir jānoliek pilnvaras

valdības sastāvs var strādāt

2.3.1. Saeimas plenārsēžu stenogrammu kontekstanalīzē atklājas, ka viens no visbiežāk lietotajiem nespecifiskajiem vārdiem (tādiem, kuru lietojums nav attaisnojams ar Saeimas darba specifiku un iekšējo terminoloģiju) ir vārds "domāju" (pirmajā personā, vienskaitlī, tagadnē). Rūpīgi pārlūkojot šī vārda lietojumu, kļūst saprotams, ka tas ir otrs izplatītākais pašapmierināšanās vārds Latvijas valsts Saeimā.

12 plenārsēžu laikā ar kopējo vārdu daudzumu 269 115 (no tiem 21 000 ir atšķirīgas vārdformas), "domāju" lietots 337 reizes (sa1īdzinoši "tātad" 1ietots 567 reizes, "esmu" lietots 122 reizes).

3.1. Valoda nav paņēmiens, kā informēt citus par savu domāšanas procesu rezultātiem. Valoda ir līdzeklis, ar kura palīdzību deputāts liek citiem noprast, ka ir domājis. Pareizi lietojot valodu, domāt nav nepieciešams.