1. vingrinājums. Nosakiet, pie kura funkcionāli un emocionāli ekspresīvā stila pieder teksta fragmenti! Nosakiet attiecīgā stila pazīmes, īpašu uzmanību pievēršot leksikai!

1. Man visi gudrie vārdi Sen garlaicīgi kļuva,

    Tik sirds, Tik sirds un saule man tuva.

                                       (K. Skalbe.)

2. Daļa vārdu reizē ar nozīmi pauž arī kādu papildinformāciju - dod noteiktu stilistisku vērtējumu vai izsaka lietotāja emocionālo attieksmi pret nosaukto parādību. Tiem piemīt noteikta stilistiska vai emocionāla nokrāsa. (..) Vārdus, kam ir stilistiska vai emocionāla nokrāsa, nevar lietot tik brīvi kā vispārlietojamos vārdus.

(A.Laua.)

3. Tauta ir kā zirgs, kas velk vezumu kalnā. Katrs muskulis, katrs nervs tai ir saspīlēts. Tā atdod visus savus spēkus, lai dabūtu augšā noslīdējušo saimniecību. Nosodāms ir katrs musinātājs, kas tautu kavē, katrs muskuļu ņēmējs ierēdnis, kas izposta tās ticību uz mūsu valsti.  

(Pēc K. Skalbes.)

4. Andris : "Trīn, nāc dancot!"

Trīne : "Ej nu ratā!"

Andris : "Es tevi precēšu!"

Trīne : "To nu gan!"

(Latviešu tautas anekdote.)

5. Pērk grāmatas par garīgo pašpilnveidošanos.

Tālr. 221591, Karīnai.

6. Kad putni dziedāja zaros, labība auga kokos un zāles viļņojās pļavās, saulei bija, kur pastaigāties, un pati, no dabas krāšņuma iedegusies, tā to apkampa pīpeņu dzeltenām rokām. Bet, visam apguļoties, aizejot un novīstot, tā aprāva savu gaismu, kā aprauj pienu govs, kad to izdzen vājās ganībās. Saule aizgāja uz laimīgākām krastmalām, kur tās deviņiem dzelteniem zirgiem bija barības papilnam.  

(E. Virza.)

7. Ārstnieciskās vingrošanas saturs un metodika var būt dažādi. Tie ir atkarīgi no slimnieka veselības stāvokļa un vecuma, no slimības rakstura, fāzes u.tml. Tā, piem., miokarda (sirds muskulatūras) infarkta gadījumā sākumā lieto vingrinājumus roku un kāju pirkstu muskuļiem. Iesaistot vingrinājumos lielākas muskuļu grupas, pakāpeniski pieaug sirds muskulatūras slodze.      

(No PME.)

8. Saimniece: "Kāpēc tu neēd?"

Puisis : "Ļoti karsts!"

Saimniece: "Appūt!"

Puisis: "Man bail, ka neiepūš pagaldē!"

(Latuiešu tautas anekdote.)

9. Telegramma.

Iebraukšu trešdien ar vilcienu. Juris.

10. Viņš aizslēdza istabas durvis, tad nesteigdamies vilka vaļā kumodes atvilktni un uzmanīgi sāka tajā rakņāties, līdzīgi no rūdītam zaglim, kas nemaz nebaidās, ka viņu varētu pārsteigt. "Bez šaubām, tas ir ļoti riebīgi, ko es daru, bet es nevaru citādi!" - viņš sevi attaisnoja. "Man tā ir jārīkojas!"        

(E. Ādamsons.)

11. "Es? ... Pie visa tu - vienīgi tu pats esi vainīgs! Un nākt un par mani žēloties! Ak tu necilvēks!" - "Tev taisnība," Edgars sagrauztā balsī runāja. "Es esmu pret tevi necilvēks ... zvērs ... velns ... Bet es tevi mīļoju. Es to nevaru izteikt ... Es esmu pret tevi kā suns ... daru tev sirdēstus un tomēr ... Kristīn, es esmu tāds un nevaru citāds būt."  

(R.Blaumanis.)

12. "Zilie brīnumi!" domā Annele. Kādi gan tie būs? Vai tik lieli, kā kad atvērtos debesis? Vai tādi kā sapnī, kad nes uz spārniem augstu, augstu, līdz aizraujas elpa, un jāaiztaisa acis aiz bailēm, lai nebūtu vairs jāskatās? Ai, jā. Kas viņus dabūs redzēt, tos brīnumus!  

(A. Brigadere.)

13. Jodūdeņraža veidošanās reakcijā ķīmiskajā sistēmā līdz ar reakcijas sākšanos ietilpst ūdeņraža, joda un jodūdeņraža molekulas, kā arī to savstarpējo iedarbību kopums, kas izpaužas kā ķīmisko saišu pārtrūkšana, izveidošanās vai pārvēršanās un kā šajos procesos notiekošā enerģijas maiņa.  

(K.Zommers.)