3. Teksta uzbūve un veidošana

Apkopojot veikumu par teksta pētniecību, jāsecina, ka arī šādā vispārinātā skatījumā iezīmējas vairākas tendences:

1) teorētiskais teksta pētniecības līmenis,

2) teksta analīzes resp. vērtējuma līmenis,

3) teksta uzbūves mācīšanas līmenis.

1. Teksta teorētiskās pētniecības līmenī nosacīti izdalāmi trīs posmi, kuri arī šobrīd pastāv vienlaikus:

1) pētniecības posms - centrālā ideja un pētniecības vienība ir teikums tekstā (J.Kārkliņa koncepcija);

2) pētniecības posms - uzskats par tekstu kā patstāvīgu sintakses vienību (J.Rozenbergs, J.Valdmanis)

3) pētniecības posms - uzskats par tekstu kā vienlaicīgi pastāvošu sintakses līmeni un sintakses analīzes vienību (J.Valdmanis u.c.).

2. Teksta analīzes resp. vērtējuma līmenis kā īpaši skatāmu teksta pazīmju kopums izdalāms, balstoties uz kādu citu tendenci un izvērstu valodniecisku darbību - tās ir aktivitātes visos gramatikas līmeņos tieši valodas kultūras aspektā resp. koptas literāras valodas veidošanā un izpratnē.

Nozīmīgākais veikums ir I.Freimanes monogrāfija "Valodas kultūra teorētiskā skatījumā". Ieskatam nodaļas no I.Freimanes pētījuma, kurā teksta veidošanas un analīzes teorijas jautājumi tverti ciešā saistījumā ar praksē novērojamo un, kas jo būtiski, praksē vēlamo: "Konstrukciju izveide un lietojums valodas praksē un sintakses normas" 235.-252. lpp., "Valodas līdzekļu trafarets lietojums" 325.-331. lpp., "Teikuma kalki" 401.-413. lpp.

3. Teksta uzbūves mācīšanas līmenī visatbilstošāk teorētiskajām prasībām jautājums skarts R.Kolužas u.c. veidotajā mācību grāmatā (skat. teorētiskajām rindkopām pievienotos vingrinājumus, kā arī nodaļā "Latviešu valodas stilistika" ietvertos vingrinājumus, kuri veltīti valodas prasmes attīstīšanai).

Lietderīgs paņēmiens jautājumam par teksta uzbūves un veidošanas izpratni ir paraugprecizējumi resp. publikācijas par šo tēmu.

Ieskatam V.Rūķes raksts "Dažas Raiņa valodas un stila problēmas", Ceļi XI, Lunda, 1963, 24.-37. lpp.