520. uzdevums.

Seciniet, kādā gadījumā veidojas teikums!

Daugava, aizsākt, savs, tecējums, Valdajs, augstiene

Daugava aizsāk savu tecējumu Valdaja augstienē.

521. uzdevums.

Salīdziniet teikumu grupas un seciniet, kādā gadījumā rodas teksts!

Savākusi daudzo pieteku                                Daugava, aizsākusi savu tecējumu

straumes, tā nes savus ūdeņus                       Valdaja augstienē, lēni un

uz Baltijas jūru. Tad kā plata,                       apdomīgi plūst cauri baltkrievu

zila lente tā aizvijas paLatvijas                      zemei. Tad kā plata, zila lente

teritoriju. Daugava, aizsākusi                        tā aizvijas pa Latvijas teritoriju.

savu tecējumu Valdaja augstienē,                  Savākusi daudzo pieteku straumes,

lēni un apdomīgi plūst cauri                          tā nes savus ūdeņus uz

baltkrievu zemei.                                           Baltijas jūru.

522. uzdevums.

1. Atrodiet tekstā "teikumus", kuros nav gramatiskā centra! 2. Seciniet, kāda tiem nozīme!

Dabas draugi!

Kad sniegi ir aizskrējuši uz jūrām un okeāniem un koku zaļās lapas vēl saritinājušās gulšņā ērtajos pumpuru kamzoļos, pār zemi valda Lielais Pelēkais. Visaptveroši. Koki ir pelēki, zāle ir pelēka. Arī zeme.

Jā gan. Bet tad sāk raisīties lapas. Viena lapa - tā ir vesels koks ar zaru sistēmu. Kāts - zemzemes sakne. Dzīvība. Tā stiepjas viena pati savā neatkārtojamībā. Viena. Vienīgā. Starp citām neskaitāmām.        

Uzrādiet tekstā teikumus, izsacījumus un atrautas teikuma daļas! Kas, pēc jūsu domām, veido šī teksta savdabību?

Ir vēl karalaika skursteņi. Pie tiem cilvēks apstājas kā pie pieminekļiem. Un domā par dzīvību. Par to kritušo, nezināmo.

Ir vēl arī mieralaika skursteņi. Māja nodrupusi, nopuvusi vai noplēsta, bet dūmenis stāv. Kā pagājības apliecinājums. Arī tad gribas piestāt. Apcerēt cilvēka mūžu. Nē. Tev nekāpj kaklā kamols, jo nav jau ko apraudāt. Vai tad tu pats tur vēl būtu dzīvojis? Tāpat tiektos uz centru, tuvāk pie ērtībām. Kā simti un tūkstoši.

Tu to visu zini, bet tik un tā mazliet skumji. Kā vienmēr un visur pie izdzisuša pavarda.

(PēcĒ.Hānberga.)

524. uzdevums.

Nosakiet teksta tematu! Sameklējiet atrautas teikuma daļas! Kāda nozīme to lietojumam?

Šur tur parādās nelieli mūrējumi. Arī autobusu pieturās.

Labi, ja kopā licējs bijis ar gaumi. Nereti meistars tā saraibinājis, ka darbs nav acij tīkams. Šuves nomāc pamatmateriālu. Tādi saķēpājumi vien iznāk. Nav vairs akmens mūru amatnieku. Kur tādi varētu rasties? Arodskolās? Mākslas skolās?

Mums ir milzum daudz mākslinieku, bet nav sava amata mākslinieku.

Ciematu centrus nolej ar asfaltu. Tie ir gludi un neatšķirīgi. Bet ja būtu laukums akmens rakstos?

Aizvien vairāk stabilizējas tendence - ja nevar mehanizēt, nav ko ķēpāties! Patiešām - kā tu akmeni ieliksi ēkas mūrī vai žogā? Ar rokām? Ko jūs! Tik primitīvi.

Kad Rundāles pils pagalmā lika bruģi, vienubrīd darbi apstājās. Kāpēc? Tāpēc, ka nebija akmeņu. Kāpēc nebija? Tāpēc, ka nebija paredzēti tādi izcenojumi. Par salasīšanu, par sasviešanu kravas kastē. Par atvešanu. Laikam jau rēķinātāji domāja, ka bruģi var piekabināt pie celtņa un nolikt zem: kā pārsedzi ...                            

Izlasiet tekstu un atrodiet, kura ir teksta sākuma daļa, kura - domas izvērsums, kura - nobeiguma daļa! Pamatojiet teksta sakarīgumu!

Vai tu esi kaut ko dzirdējis par Daugavas tirdzniecības ceļu? Nē? Tad paklausies, draudziņ!

Daugava bija viena no lielākajām tirdzniecības un satiksmes maģistrālēm Austrumeiropā feodālisma laikmetā.

Daugavas tirdzniecības ceļš vēstures avotos jau minēts 5. gadsimtā. Vēlāk Daugava kļuva par nozarojumu "ceļam no varjagiem uz grieķiem". Vislielākā nozīme šai lielajai upei tomēr bija preču apmaiņā starp Krievzemi un Baltiju. Daudzie pilskalni Daugavas krastos sargāja šo ceļu. Reizē tie bija tirdzniecības centri un muitas punkti.

Līdz ar Rīgas - Ufas dzelzceļa atklāšanu Daugavas tirdzniecības ceļš strauji zaudēja savu nozīmi. Upi izmantoja galvenokārt kokmateriālu pludināšanai.

Mūsu dienās arī koku pludināšana pa Daugavu pārtraukta. Mans stāsts par Daugavas tirdzniecības ceļu ir ļoti īss.

526. uzdevums.

Atrodiet dotajā fragmentā un pamatojiet teksta galvenās pazīmes - mērķtiecību, pilnīgumu, sakarīgumu, pabeigtību!

Saulīte jau bija ap launaga laiku vai drusku zemāk. Jancis uzslējās taisni un apskatījās. Līdz šim puisēni bija tikai platajās radzēs, vēdzelēs un tīrajos Daugavas ūdeņos raudzījušies.

- Skaties, Marč! Esam pie Staburaga! Cik drīz!

Marčs apsviedās apkārt, jo bija ar seju uz Vidzemes pusi stāvējis. Kluss, izbrīnīšanās pilns "Ā!" pavisam nemanot paspruka Marčam. Un tad šis bija Staburags, tas pats, kurp devās visi daudzie ļaudis no Vidzemes un Kurzemes kā kādu brīnumu skatīties!

Augsts, tik augsts, ka krūmi un koki, kas auga viņam virsū, likās aizsniedzam vai pašus mākoņus. Un kādi tie suloti un kupli, gluži kā Janča mati! No turienes gan vajadzēja tālu redzēt - tālu, tālu, pār Daugavu un Vidzemē, pat Avotiņu kalniem pāri. Tikai galva gan laikam reiba tur augšā. Redz - ir bērziņš, kas pārdroši nostājies pašā stāvajā malā, ir tas jau nosvēries lejup. Un sūnas, kas tik skaisti līdzeni pārsniegušās pāri kailajai, asajai klints malai, kādas tās mīkstas un spīdīgi zaļas, gluži kā dārgais samts!... Un ik pa brītiņam paspīd viņās kaut kas kā dimanta dzirkstelītes un noslīd pa smalki spalvotiem kātiņiem līdz pat sūnu galotnītēm, pazib tur un tad pazūd, it kā viegla vēsmiņa būtu aiznesusi. Un tomēr nē: tur jau pilītes atkal parādās lejāk, baltajam Staburagam krūtīs!

Jā, tiešām, viņa savādāka, daudz baltāka nekā citas krasta klintis. Re, kā viņa redzami - ar kalnu - atdalās no pārējā krasta, tīri kā stabs.                        

(Pēc Valda.)

527. uzdevums.

1. Uzrakstiet nelielu stāstījumu par tematu "Daži mirkļi Daugavas krastā"! 2. Pārbaudiet, vai ievērotas visas teksta pazīmes!

528. uzdevums.

Sakārtojiet dotos teikumus tā, lai veidotos sakarīgs un mērķtiecīgs, nobeigts teksts!

1. Bet Staburaga klints stāv lepni, kā jau uzvarētāja, un mierīgi noskatās pretinieka nāvē.

2. Kraukš!

3. Jancis skatās augšup: tur jau nāk pilna Daugava ledu!

4. Redz nu!

5. Tie augšzemes ledi, kas vēl nav izgājuši.

6. Kas par cīņu, spēkošanos un grūstīšanos nedzīvo ledus gabalu starpā!,

7. Kas lika ar Staburagu uzsākt cīņu?

8. Stūris pagalam - ko gribēji, dabūji!

9. Paskat, paskat, kāds liels, plats vecis dodas, asāko stūri priekšā pastiepis, taisni mazā Staburaga gludajai pamata klintij virsū!

10. Liekas, it kā ledusgabalu starpā būtu ieviesies nežēlīgais maizes naids.

(Pēc Valda.)

529. uzdevums.

Izlasiet izteiksmīgi monologu - tēva vārdus dēlam - un nosakiet, kādas būtiskas teksta pazīmes jūs ievērojāt!

Šis ozols ir tavs vecvectēvs, un šī liepa ir tava vecvecmāmuļa. Viņi ilgi, ilgi ir gaidījuši tevi atnākam, mīlējuši tevi jau tad, kad tevis vēl nebija, un arī tev viņi jāmīl. Šīs vietas tālāk gar ceļu būs tavam vectēvam un vecaimātei, un vēl tālāk tu iestādīsi ozolu man un liepu māmiņai. Tad arī mēs nekad no tevis neaiziesim.

Nāves jau nemaz nav, tā ir tikai pasakās un arī tur tikai raganām, velniem un ļoti ļauniem cilvēkiem. Ir tikai pārvēršanās.

Kamēr tu augsi aizvien lielāks un pieņemsies spēkā, mēs ar māmiņu būsim piekusuši augt, sāksim novecot un gribēsim atpūsties. Un tad pienāks diena, kad mums būs jāpārvēršas, lai atkal kļūtu jauni, lai atkal varētu augt. Tu guldīsi mūs zemē un iestādīsi ozolu un liepiņu, tādus mazus, maziņus. Un mēs ieiesim kokos un sāksim augt...

Un, kad tu gribēsi, tu vienmēr varēsi ar mums parunāties. Tev tikai līdz tam laikam ir vērīgi jāklausās viss, ko mēs tev stāstām, tāpat kā mēs klausījāmies savu tēti un māmiņu un viņi savējos. Visu jau nekad nevarēs pateikt, kaut runātu simt gadu no vietas. Atceries galveno, bet pārējo pats izdomāsi, kamēr sēdēsi mūsu paēnā.                 

(Pēc E. Rudzīša.)

Uzrakstiet savu iekšējo monologu - vārdus, kurus jūs gribētu teikt kādam no saviem tuviniekiem, bet neesat pateikuši!

531. uzdevums.

Pastāstiet, kas atklāts Pauļa (I.Indrāne, "Lazdu laipa") iekšējā monologā!

Sveiks, Krist, jocīgā meitene! Nu kas tev no tā tika, ka tu aizskrēji viena, kaut skaidri zināji, ka arī es braucu pa to pašu ceļu? Nu, lielies vien, lielies! Lūgties es tevi neiešu! Un šo vēstuli arī tu nesaņemsi, nevarēsi to saņurcīt un nelasītu iemest papīrgrozā. Tā ierakstīta sniegā tais garajos divpadsmit kilometros, kurus es skrēju pa tavām sliedēm un domāju: kādēļ tu esi tik nesaprotama? Brauc vesela, vienalga, rīt no rīta vai vakarā! Tu šo vēstuli tik un tā neizlasīsi un nevarēsi par to smieties. Nedomā, ka esmu tāds muļķis un iesvītroju to ar slēpju spieķi sniegā. Nē, Krist!   

(I.Indrāne.)

532. uzdevums.

Kāpēc rakstnieks teksta satura atklāsmei, pēc jūsu domām. izvēlējies dialoga formu? Kā izpaužas teksta mērķtiecīgums?

Lai izprastu cilvēkus, es aizeju uz viņu mājām un saku: "Es gribētu tavas mājas apskatīt, ar taviem bērniem paspēlēties. Kā tavu suni sauc? Vai tavā pirtiņā pa naktīm spoki rādās? Kur tie lielie akmeņi te tik daudz radušies?"

Viens atbild: "Zini, man nav daudz laika - kartupeļi jāstāda, žogs ap māju jāpielabo. Dēls, re kur ar motovelosipēdu pa šoseju braukā. Suni sauc par Čipu, pirtiņu nojaucām - mums ir vanna un duša, un tie akmeņi droši vien no šļūdoņa laikiem palikuši."

Otrs saka: "Tu varētu man palīgos nākt. Drīz stārķiem jāpārlido, bet ligzda pagalam sašķiebusies. Mēs varētu uzkāpt kokā, dalu veco žagaru nogāzt un ritenim pāri jaunu balstu uzsist."

Es jautāju: "Vai tad kartupeļi tev nav jāstāda un žogs nav jālabo?"

Viņš atjautā: "Vai man kādu gadu zeme neapstrādāta palikusi? Bet stārķi gan var būt klāt kuru katru dienu, un tad vairs nedrīkstēs viņus traucēt."

Ligzdu esam izlabojuši, atskrien puika, ved uz pirtiņu un stāsta: "Kad mājnieki nopērušies, tad nāk rūķīši mazgāties. Vai esat kādreiz rūķīti redzējis?"

"Esmu gan. Ne tikai rūķīšus, bet arī milžus. Nav taisnība, ka milžu vairs nav. Arī bārenītes ir un mātesmeitas. Kaut kā sevišķi daudz mātesmeitu saradies. Kurš no trim tēvadēliem tu gribētu būt?"

"Trešais," puika atbild.                

(Pēc E.Rudzīša.)

533. uzdevums.

Uzrakstiet dialogu "Mana saruna ar rakstnieku..."!

534. uzdevums.

1. Izlasiet V. Žilinskaites humoresku 'Tirgus dialogi"!

2. Kādēļ, pēc jūsu domām, autore, veidodama dialogu, atteikusies no piebildēm vai situāciju paskaidrojošiem teikumiem?

- Kādā cenā šodien sviesta bekas?

- Sakiet, cik maksā šīs sviesta bekas?

- Mīlīt, es pirmā palūdzu šīs sviesta bekas!

- Bet es, cienītā, agrāk nostājos pie šīm sviesta bekām!

- Dīvaini, ka es jūs neredzēju!

- Vēl dīvaināk, ka arī es jūs neredzēju!

- No kurienes tāda te izkūņojusies?

- Cilvēks jau gados, un tāda nekauņa!

- Jauniņā atradusies! Ģīmis kā veca pastala!

- Paskaties labāk uz sevi! Apaļa kā muca!

- Un tu - izdēdējusī plekste!

- Bet ... pārdevēj, jūsu sviesta bekas pilnas ar tārpiem!

- Tik tiešām, ij tārpainas, ij vecas!

- Kauna nav šiem spekulantiem, cienītā!

- Īsti laupītāji, godājamā!

- Visu to labāko, mīļā!

- Bija ļoti patīkami iepazīties ar jums, dārgā!

Kādas teksta pazīmes jūs saklausījāt šajā dialogā?

Sadaliet doto tekstu rindkopās! Atrodiet mikrotematus, kas tās veido!

Tēvs runāja: "Kas savu bērnu mīl, netaupa rīkstes..." Māte atrunāja: "Vārdi svarīgāki nekā žagari." Jau no šūpuļa! Tikko piedzimis, pirmo vārdu izdzirdis, tikko pats savu pirmo izteicis, es sadzirdēju, kā tie strīdas, - viens vārds vēl nebija izskanējis, kad jau nāca otrs, lai to noliegtu. Krusttēvs teica: "Mazgā citus baltus, tad tu pats būsi balts!" Krustmāte pieteica: "Nedari laba, tad ļauna neredzēsi..." Vārdi nekādi nespēja savā starpā vienoties. Tikko brālis bilda: "Darba prieks ir dzīves prieks!" Tūlīt māsa iebilda: "Darbs nav brālis..." Un, jo tālāk no sava šūpuļa, tālāk no mājām es aizgāju un dažādākus cilvēkus iepazinu, jo pretrunīgāki kļuva vārdi. Tā nu es dzīvoju starp dažādiem vārdiem kā starp kokiem mežā, līdz atcerējos - tēvs vēl arī tā sacīja: "Ja jau mežā ieej, tad ej līdz malai!"  

(PēcE.Rudzīša.)

536. uzdevums.

Nosakiet teksta galveno tematu! Atrodiet, par kādiem mikrotematiem runāts katrā rindkopā!

Pamatīgums ir tāda iedzimta lieta, saka taurupietis Kalniņu Kārlis. Un vectēvs jau mācīja: vajag pārdomāt. Visu vajag uzklausīt, kaut arī nevar lietā likt.

Kalniņu Kārlis arī izaudzinājis 8 bērnus, gandrīz visi ir izglītoti laukkopji. Visiem mācīts tikai pamatīgums. Un viņi ir arī pamatīgi. Mazajai Ilzītei ir pieci gadi, bet viņa prot jau uzklāt galdu.

Tai trakajā lietus rudenī Taurupes kombainieris Cīruļu Jānis (tēvs) strādāja kā smalkmeistars, ķemmēja sagūlušos labību uz priekšu un atpakaļ, tā vien. Pašlaik ejam pļāvēju dejas solī, viņš smējās. Jāpagaida, kamēr tur nokritušie samaļas. Jāklausās visu laiku, ko motors saka, - vai neiesprūst. Un es padaru daudz diezgan. Dēlam otrādi: viņš grib skriet.

Vēl Taurupē es toruden runājos ar Graudiņu Zelmu no bērnudārza, kur viņa tagad vecumā strādā par saimnieci un kurinātāju. Cik es varēju, tik es strādāju. Cik manos spēkos. Fermā pašas pļāvām zāli, bietes audzējām, trīspadsmit govis es slaucu. Tā to veselību sabeidzu. Es nepratu citādi strādāt. Ja nestrādā tā, kāda tad nozīme dzīvot!                

(Pēc I. Ziedoņa.)

Izveidojiet plānu sacerējuma tematam "Manas nākotnes ieceres"!

538. uzdevums.

Izveidojiet 4 rindkopu garu tekstu par tematu "Saruna starpbrīdi eksāmenu priekšvakarā"!

539. uzdevums.

Izlasiet Ģirta uzrakstītā tēlojuma uzmetumu! Palīdziet viņam novērst kļūdas vārdu lietojumā, stāstījuma plānveidībā un sadalīšanā rindkopās!

Mana bērnība

Mani bērnības gadi ir kā raibi tauriņi, kas aizlidojuši un nekad vairs neatgriezīsies. Kā saules stari manu bērnību apvij vecmāmiņas mīļās rokas un gādība. Ceļš pie vecmāmiņas man bija kļuvis tik mīļš ar mazo, pārpurvojušos dīķīti ceļa malā, ar mazo, dzeltenai saulītei līdzīgo, māllēpītēm apaugušo pakalniņu dīķīša malā, ar tajā augošajām vilkuvālītēm un ar taisno, grantēto ceļu. Un tur jau krāšņa puķudārza vidū stāv mājiņa ar zaļu žogu.

Bērnudārzā pavadītās dienas visas ir gandrīz vienādas kā odziņas, kuras pa vienai lasa un liek groziņā - savā atmiņu krātuvītē. Kad māmiņa vakarā nāca man pakal pie vecmāmiņas, tad tik grūti bija šķirties no šīs mājiņas ar dārzu, lielās bumbieres, ēnainā lievenīša.

540. uzdevums.

Izlasiet Andra sacerējumu! Ko jūs iebilstat tā autoram par vārdu izvēli, teikumu izveidi un teksta izkārtojumu rindkopās? Kā vērtējat sacerējumu no satura viedokļa?

Karaļa apsardzē

Ziema. Šis gadalaiks, liekas, visvairāk pārvērš dabu. Dažreiz, iegājis mežā, es vairs nevaru pazīt vietas, kur iepriekš esmu katru dienu gājis. Galvenais meža pārmainītājs ir sniegs. Tas pārklāj baltas villaines takām, ceļiem, kokiem un krūmiem. Cik pasakaini skaistas ir mazās eglītes!

Šādā burvīgā gadalaikā mežs pats vilināt vilina. Cilvēki nespēj atturēties no aicinājuma. Dodas pastaigāties. Arī es devos uz mežu. Ieejot silā, pavērās brīnišķīgs skats. Klajumā stāvēja milzīgs bērzs, ap to bija saauguši sīki kociņi. Sniegs šo ainu bija ļoti pārvērtis, man likās, it kā klajumā stāvētu varens karalis. Uz viņa tumšā, samtainā apmetņa zalgoja balti lāsumi, un pie šī varenā karaļa kājām stāvēja vairāki kalpi. Padevībā it kā vaicāja: "Ko pavēlēsiet, jūsu augstība?" Padevīgie kalpi sargāja savu karali no visa ļaunā un uzticīgi kalpoja tam. Brīnum skaists šis skats izskatās lecošas vai rietošas saules staros. Kad varenā karaļa kronī tūkstoš krāsās laistās mazi, sīki dimantiņi. Un arī uz mazo kalpu apģērbā iemirdzas dīvaini vizulīši. Šāds skats būs tik ilgi, kamēr zeltainā saules ripa sāks lēnām grauzt sniega segu. Pirmajiem ziediem sāks raisīties pumpuri, skanīgi burbuļodami, tecēs strauti. No karaliskā apmetņa nokusīs baltie lāsumi, un arī pats karalis kļūs parasts bērzs. Kalpi arī kļūs parasti, sīki kociņi.

Vērojiet, kā izpaužas teikumu, izsacījumu un atrautu teikuma daļu saistījums dotajā rindkopā! Kas ir galvenais un kopīgais, par ko rindkopā runāts?

Uh! Kā man patīk šie meži! Skaistas ir slaidās priedes, bet viņas drīz nogurdina savā vienmulībā. Tad es meklēju īpatnēji izaugušus, ķeburainus kokus. Pavērojiet, pavērojiet - koks ir skaists ne ar to, ar ko viņš līdzīgs citiem, bet ar ko viņš atšķiras. Es meklēju īpatnējus kokus: man liekas, ka viņiem ir sava pasaule. Bagāta un sarežģīta kā tie zaru labirinti un mezgli. Radi savu pasauli! Šī pasaule cilvēkam ir par lielu? Radi savu mazo! Lielā sastāv no mazajām. Kur ir tava mazā? Veido no zemeņu stādiem vai tērauda dzirkstelēm! Veido no dzejoļu rindām un keramikas māliem. Tai nav jābūt lielai, bet tai jābūt bagātai. Un tai nav jābūt skatlogā izstādītai, bet, ja tevi atrod ciemiņš, lai tu vari to pacienāt. Lai tavā skābputrā ir kunkuļi kā nevienam! Lai paliek krāsaina dzirkstele no tavām glazūrām viņā!                    

(PēcI.Ziedoņa.)

542. uzdevums.

Lasiet doto tekstu, novērtējiet tā saprotamību! Seciniet, kādi vārdi izlaisti dotajos teikumos! Atrodiet atrautas teikuma daļas un izsacījumus, kuri ārpus konteksta nav saprotami:

Un visi cilvēki aiziet man garām ... Pa meža takām, pa baltiem lielceļiem, pa pilsētu ielām. It kā aizslīd, tā kā izkrīt, izdziest - kā no vitrāžas, no mozaīkas. Pa fragmentam, pa gabaliņam vien.

Attālinās. Nodrūp. Pelēkā, svina pelēkā aizmirstībā ...

Vai tiešām visi garām, vai tiešām neviens neapstāsies? Un visi paliks man nesaprasti, un es visiem palikšu nesaprasts ...

(Pēc E. Rudzīša.)

Izlasiet tekstu un pārdomājiet, kāda nozīme ir vārdu "uzvelciet baltu kreklu" atkārtojumam!

Uzvelciet baltu kreklu un rakstiet no rītiem. Rakstiet jaunībā. Mīlestību līdz vecumam saglabā retais. Uzvelciet baltu kreklu un rociet zemi. Uzvelciet baltu kreklu un notīriet kurpes savai mātei.

Uzvelciet baltu kreklu, kad jums nav viesu. Palieciet viens. Priecājieties par sevi. "Palicis viens, es jūtos bezgala satraukts, it kā pēkšņi iekļuvis izcilu, slavenu, skaistu cilvēku sabiedrībā," sacīja kāds gudrais.

Uzvelciet baltu kreklu un rakstiet jaunībai.             

(I.Ziedonis.)

Paskaidrojiet, kā panākts teikumu saistījums tekstā! Kāda ir šī teksta galvenā doma?

Reizēm man ļoti nepatīkami, kad tieši jāieiet svešās mājās. It kā ielaušanās vēl nesaprastā dvēselē. Tad vispirms es apeju mājām apkārt. Katrai mājai ir savs starojums, aura varbūt. Dažai šis starojums ir tik mazs - tepat ap logu, tepat ap durvīm. No citām mājām tas plūst pāri žogiem, cauri alejām - vai kilometru tālumā tev pretī. Es eju mājai apkārt pa to neredzamo robežu, kur sākas mājas tuvums.

Tālu staro tā māja, kurā ir bites. Viņa staro tik tālu, cik tālu ved viņas bišu ceļš. Tās ir lielā starojuma vietas. Lielā labdabīgā starojuma vietas. Es te vestu bērnus diendusā guldīt.

Mājām, kurās nedzīvo bites, starojums nav tik tāls. Bet vienalga, kad tu tuvojies, tu dzirdi kladzinām vistu, viņa ir izdējusi olu. Es ieklausos, ko viņa stāsta, un es pilnīgi viņu saprotu: viņa to nevar paturēt pie sevis, to lepnumu - jo ola tik tiešām ir svaiga un brūna, ar maziem tumšiem raibumiņiem, un dzeltenums tajā ir tik košs kā apelsīns.

Es vēl neeju mājā, es ieeju malkcirknī. Te vēl valda mežu starojums, bet skaidu smarža ir koku pēdējā dziesma, no skursteņa kāpj jau upurdūmi.

Strazdu tuvums bērzā, stārķa tuvums ozolā, bezdelīgu tuvums pažobelē un peoniju tuvums zem loga. Tā mājas kļūst tuvas, un es eju iekšā.

(I.Ziedonis.)

Atrodiet vārdu atkārtojumus un nosakiet to lomu saistītas, sakarīgas rindkopas izveidē !

Bet tagad ir tāda paaudze, Induļa - mana dēla - paaudze. Indulim ir saprotami, ka vakaros ugunis logos deg gaiši un atklāti. Indulis nebīstas no klauvējiena naktī pie durvīm. Indulis nekad nav pieredzējis, kā nodedzina viņa māju, kā pakar viņa māti, viņš nav salis ierakumos, nav cēlies uzbrukumam, nav saņēmis paziņojumu: "Kritis varoņa nāvē ..." Tikai ... tikai vai viss labais viņam nav kļuvis pārāk pašsaprotams, pārāk vienkāršs? Vai, nepazīstot zaudējuma rūgtās mieles, var novērtēt uzvaras prieku, vai, nezinot šķiršanās skumjas, var saprast atkalredzēšanās līksmi?...

(R. Ezera.)

Izlasiet M. Čaklā dzejoļa rindas!

Tad, kad septembra nemiers

no purviem sauc dzērves laukā,

kanāla gulbjiem apgriež spārnus.

Atrodiet M. Birzes stāstā "Tai rudens vakarā" radniecīgas noskaņas tēlojumu! Paskaidrojiet, kā autors to panācis!

547. uzdevums.

Izlasiet rakstnieka M. Birzes stāstu "Tai rudens vakarā" un nosakiet, ar kādiem paņēmieniem (vārdu izvēli, teikumu konstrukcijām) autors rada noskaņu (smeldzes, humora, lietišķības, sirsnības, rūgtuma) maiņu tēlojumā!

548. uzdevums.

1. Izlasiet Intas sacerējuma fragmentu!

2. Nosakiet, kuri vārdi stāstījumā labi iederas, kuri ir neiederīgi! Pamatojiet savu domu!

3. Kādus vārdus jūs iesakāt lietot neiederīgo vietā?

Pavasara glezna

Katram gadalaikam ir sava dziesma.

Vasarai tā sanoša kā bites dūkšana ziedā, ritmiska kā pļāvēja izkapts rīta agrumā, bet reizēm strauja kā pērkona negaiss.

Skumja melodija ir rudenim. Vienmuļa lietus lāšu bungošana uz palodzes un skumjš aizlidojoša putna kliedziens.

Ziemas dziesma ir salta un skaista, tāda pati kā šis nejaukais gadalaiks. Tāli puteņu auri, lauska spērieni, bet reizēm arī kā maza mazītiņa cerībiņa atskan zvaniņa šķindoņa pie zirga kamaniņu ilkss.

Dārgais pavasari. Kāda ir tava dziesma, kāda ir tava valoda? Es gribu saplūst ar tevi. Es gribu, lai tu vienmēr sāktos un nekad nebeigtos. Kur slēpjas tava brīnišķīgā burvība, kas kā silta migla mūžīgi apņem mani, kad laukos ieskanas cīruļu treļļi un acis atver pirmā mīlīgā vizbulīte?

549. uzdevums.

Izlasiet tekstu!

Ir jauki kopā ar rakstnieci apstāties ežmalā pie tāda sūnām apauguša pelēča, vērojot, kā maigi un saudzīgi viņas roka pārslīd tā sakumpušajai mugurai, un klausīties, kāda brīnumaina dvēsele ir tādam akmenim! Jā, par akmeņiem Ilze Indrāne var stāstīt daudz. Diezin vai tuvākā un tālākā apkārtnē atradīsies kāds, ko nebūtu apmīļojušas viņas acis un rokās. Un vasaru, staigājot pa Lejaszīļu dārzu ziedu gatvēm, jūs nevarat nepamanīt dažādu izmēru un veidu akmeņu goda ierindu, kas atvēlušies šurp no tuvienes un tālienes.

(Pēc E.Rudenājas.)

Aizveriet grāmatu un rakstiski atstāstiet izlasītā fragmenta saturu! Salīdziniet vārdu izvēli savā stāstījurnā ar autores leksiku!

1. Norakstiet tekstu, lieciet nepieciešamās pieturzīmes!

2. Pasvītrojiet darbības vārdu tagadnes formas ar vienu svītru, pagātnes - ar divām, nākotnes - ar trim svītrām!

3. Izskaidrojiet, kāpēc nepieciešama laiku maiņa!

Kad es uz ciema klubu aizeju, es satieku Andreju. Re, kur viņš pašlaik uz sienas strīpu velk. Un kā viņš to dara! Atkāpjas līdz otrai sienai - noskatās, vai būs taisna. Nē, vēl nav pārliecināts, stūrī iegāja, no sāniem tagad nopētīs ... Un krāsai toni nevar un nevar izvēlēties. It kā mīlestību zīlētu, it kā viņa liktenis te izšķirtos. Un zem loga virs radiatoriem - cik neciešami akurāti viņš līstiņas lako!

Saku: "Ko tu tā centies? Vai tur maz kāds skatīsies?"

Viņš izbrīnījies: "Bet es taču zināšu. Darbs jāpadara tā, lai pašam būtu prieks paskatīties. lai no citiem nebūtu jākaunas."

Tā viņš tur līkņāja. Kas dienā neizdevās pa prātam, vakaros pārlabot nāca. Nu jau gadi pagājuši, bet, lai kur es klubā paskatos, visur Andrejs priekšā!

(E. Rudzītis.)

551. uzdevums.

1. Sameklējiet tekstā, kurā vietā un kādēļ autors mainījis darbības laikus! 2. Kāpēc tekstā tikai divas rindkopas?

3. Kā tekstu rindkopās dalītu jūs?

Smagi, smagi es nācu atpakaļ, savu nelaimi kā krustu uz muguras nesdams: gribēju pa ceļam citiem atdot - nelaimi citam neatdosi. Gribēju zemē aprakt - kā bez lāpstas apraksi. Domāju, domāju - ko man ar nelaimi darīt? Kamēr izdomāju: "Izkalšu no nelaimes lāpstu!" Izprasīju no kalēja lāpstu. Taisījos jau nelaimi aprakt, žēl sametās - pamatīgs nelaimes gabals vēl atlicis. Domāju: "Izkalšu vēl lemesi." Izkalu lemesi - cirvim atlikās. Kalu cirvi un priecājos: "Re, kas man par varenu nelaimi!"

Te man kāds pie muguras piebiksta. Pagriežos atpakaļ - Laime aiz muguras stāv. Prasu: "Kur tu biji visu laiku, ka ne ūdenī, ne gaisā sameklēt?" Laime atbild: "Tepat tev blakām - katrs ar savu laimi dzimst, katram sava laime līdzi iet. Meklēdams nesameklēsi, strādādams vaļlā netiksi."

(E. Rudzītis.)

552. uzdevums.

Uzrakstiet stāstījumu "Kā es vēlētos dzīvot, ja viss notiktu pēc mana prāta", izmantojot (pēc savas izvēles) tikai vienu no darbības vārdu laiku formām!

553. uzdevums.

1. Izlasiet tēlojumu par iepriekšējā uzdevumā minēto tematu un seciniet, kādas darbības vārdu laiku un izteiksmju formas izmantotas!

2. Vērtējiet stāstījuma atbilstību citiem tekstveides nosacījumiem!

Cik pasaulē ir dziesmu? Kas to lai zina! Ja tās visas savāktu kopā, iznāktu vesela dārgumu krātuve. Es vēlētos sev dzīvē tādu brīnumainu dziesmu vāceli. Nē, es nebūtu skopa! Visskaistākās dziesmas es dāvātu tuviem, dārgiem cilvēkiem.

Dubnas dziesmu es dāvinātu savam skolotājam. Viņš mācīja man ziedēt, dziedot dziesmu.

Druvas dziesmu dotu vecmāmiņai. Viņai tāds skanīgs mūžs. Lakstīgalas dziesmu es nestu tur - uz veco kapsētu. Lai tētis sadzirdētu savus nepiedzīvotos pavasarus skanam.

Ziema steidz savus baltos palagus balināt. Cauri sniegiem dzirdu pavasara elpu. Kāda dziesma skan. Dzīves dziesma.

554. uzdevums.

1. Uzrakstiet stāstījumu "Kādi mēs būsim pēc desmit gadiem?"!

2. Lietojiet darbības vārdu nākotnes formas!

3. Ievērojiet teksta dalījumu rindkopās!